Runāšu īsi un konkrēti (galvenokārt tādēļ, ka klabinu no telefona):
1. sveicu Latviju visādos svētkos - Rīgu dzimšanas dienā un Latviju ar neatkarības atgūtšanas gadadienā (īsā versija šī pasākuma nosaukumam)
2. Palasīju nedaudz liepājniekus (liepajnieki.lv) un sadusmojos par divām lietām viena raksta laikā - raksts par "graffiti māksliniekiem". Galvenokārt mani pārsteidza raksta zemā kvalitāte un tas kā cilvēki var cepties par lietām kurām viņiem ne īsti sajēga, ne arī konkretizēts viedokls.
Tādēļ nolēmu realizēt ilgi loloto sapni par šādu rakstu un uzrakstīt ja ne gluži piemēru, tad vismaz apmēram uzskicēt savu domu par to kā manuprāt tam jāizskatās.
Un tas arī varētu būt labs atsākums rakstniecības sezonai.
2.8.11
Return to Surface 2011
Ir klāt 2011. gada vasara, kura šogad ir padevusies vareni lietaina un nereti pārsteidz arī ar kādu spēcīgāku vēja brāzmu. Bet tas nebūt netraucē festivālu sezonai norisināties pilnā sparā, līdz ar to arī jauno grupu festivāls „Return to Surface” jau ceturto gadu pēc kārtas spītējot dabas apstākļiem, krīzēm un politiskajām norisēm priecēs liepājniekus ar spēcīgiem un kvalitatīviem jauno grupu priekšnesumiem.
Lai arī festivāls ir caurvīts ar jauno grupu priekšnesumiem, tas nenozīmē, ka mūzika būs nebaudāma, ka nebūs ko redzēt un pie kā pakustināt savus gurnus. Festivālam arī šogad norisinājās liela apjoma atlase, kura, gluži kā par spīti, katru gadu izvēršas arvien saspīlētāka, jo jauno grupu līmenis aug kā sēnes pēc lietus, un tas ir ļoti labi. No 27 pieteikumiem nācās izvēlēties vien 8 grupas, kurām nu būs tā iespēja savu radošo dzīves daļu un muzikālo sadarbību kā kolektīvam parādīt uz lielās skatuves.
Lai arī festivāls ir caurvīts ar jauno grupu priekšnesumiem, tas nenozīmē, ka mūzika būs nebaudāma, ka nebūs ko redzēt un pie kā pakustināt savus gurnus. Festivālam arī šogad norisinājās liela apjoma atlase, kura, gluži kā par spīti, katru gadu izvēršas arvien saspīlētāka, jo jauno grupu līmenis aug kā sēnes pēc lietus, un tas ir ļoti labi. No 27 pieteikumiem nācās izvēlēties vien 8 grupas, kurām nu būs tā iespēja savu radošo dzīves daļu un muzikālo sadarbību kā kolektīvam parādīt uz lielās skatuves.
Festivālā piedalīsies tādas grupas kā:
Seven Lies [Pop-rock], šogad mūsu festivāla vis tālākie viesi. No pašas Valkas/Valgas. Šīs Latvijas robežpilsētas grupa spēlē Pop-Rock vislabākajās šī žanra manierēs un ir izcīnījuši sev titulu Festivāla „Injection of a Live Sound” (Šauļi, Lietuva) labākā grupa.
The Golden Rivet [Punk], grupa no Rīgas rajona, Siguldas, kura ir savdabīga ne tikai ar sevis izpildīto Punk Rock mūziku, bet arī ar to, ka dalībnieku vidējais vecums nepārsniedz 14 gadus. Jaunības maksimālisms vai arī jau talants agrīnā stadijā? Atnāciet un novērtējiet paši!
Deimoss [Rock], mājnieki, liepājnieki, kuriem vārds “izaicinājums” neizraisa ne mazākās šaubas vai bailes. Pārciešot sastāva maiņas, piedalījušies vietēja mēroga grupu konkursos, šoreiz tēmē mazliet plašāk un atklātībā rādīs sevi kā pilnīgi nokomplektētu grupu ar savu redzējumu un vīziju.
Ca’Mel [Experimental], šīs Rīgas grupas piedāvātā koncepcija par rokmūzikas skanējumu tik tiešām ir pilnīgs eksperiments. Bet neļaujieties atslābumam, jo materiāls ir cītīgi izstrādāts un iespēlēts, tādēļ nekādas abstrakcijas par muzikālo tēmu nebūs. Baudāmi un svaigi!
Karmafree [Positive], grupas sākumi meklējami pat prestižajā Londonā, bet tagad tā bāzējas Rīgā. Apvienību pārstāv tikai divi mākslinieki, sava aroda profesionāļi, kuri sev joprojām piedēvē jaunās grupas statusu, taču viņu pašu izstrādātais mūzikas žanrs „positive” ir nepelnīti palicis cilvēku uzmanības ēnā gan vietējos, gan plašākos platuma grādos.
RETURN TO SURFACE [nu-metal], liepājnieki, festivāla krustvecāki un daudzu skeptiķu lielākā skabarga. Tomēr šī grupa ir un būs. Festivālā un spēlēs gan zināmus skaņdarbus, gan arī solās laist klajā pat ko jaunu! (Ar to pārsteigumi nebeidzas)
Dude Knows [Indie], grupa, kura savu mājvietu ir radusi Rīgā, joprojām atrodas radošās atvēršanās zemajā startā, bet jau paguvuši uzspēlēt arī uz kādas Rīgas skatuves un ir pietiekami spēcīgi un interesanti, lai viņi spētu piesaistīt sev ļoti plašu atbalstītāju loku. Kas zin`, varbūt pat šogad Liepājā?
Dinky Dust [Rock&Roll]. apliecinājums tam, ka klasika ir dzīva un dzīvāka kā jebkad. Šī trīs vīru apvienība klasisko Rock&Rocll un Hard Rock žanru izpilda jūtoties gluži kā zivs ūdenī. Brīvi, nepiespiesti un radot neapšaubāmu atmosfēru par joprojām aktuālo muzikālās pasaules pagātnes elpu pakausī.
Festivāls netiek veidots nedz kā konkurss, nedz kā grupu „atspēlēšana” un nolasīšanās lai kopīgi nobaudītu tēju vai ko stiprāku. „Return to Surface” ideja ir dot iespēju jaunajām grupām sevi parādīt un spēlēt uz lielās skatuves, labas aparatūras un lieliskai publikai, kura spēs novērtēt un izbaudīt mūziķu sniegumu, kurš ļoti bieži nav ne par matu sliktāks par jau atzītu mūziķu performancēm.
Pasākums, kas š.g. 5.augustā norisināsies klubā „Fontaine Palace” (Dzirnavu iela 4, Liepāja) sāksies plkst. 22:00, bet klubs durvis apmeklētājiem vērs jau plkst. 21:00! Ieejas maksa uz šo pasākumu 2 lati, kas ir to vērts.
Organizatori saka lielu paldies klubam “Fontaine Palace” un tā vadībai, kā arī īpašs paldies Edgaram Āboliņam un Jānim Enkuzēnam!
Pasākumu atbalsta Liepājas Teātris un Avon.
Uz tikšanos 5.augustā vēju pilsētā jauno mūziķu grupu festivālā “Return to Surface 2011”!
23.6.11
Līgo marasms.
Pirmkārt - viss. Esmu oficiāli pabeidzis vidusskolu. Neesmu vairs ne skolēns, ne students (kas būtu ticamāks statuss mākslas skolas audzēkņiem) un arī bezdarbnieks ne. Interesanti. Neesmu nekas.
Nosvinēta gan mana vārda diena, gan izlaišanās, vēl pa kādai ballītei pa vidu un nu miers. Esmu šogad nolēmis pilnīgi necik nesvinēt Līgo / Jāņus. Nav mani šogad vēlme uzvesties un darīt dīvainas lietas visas nakts garumā (tā jau pietiekami bieži tas tiek darīts). Mierīgi pasēdēšu mājās, izdzeršu pa kādam alum (tāds tak ir pareizais locījums vārdam "alus"?) un varbūt kādas ēverģēlības padomāšu - ko turpmāk darīt (kas puslīdz jau izdomāts, bet nu tikai jāpārdomā vēl kādu reizi), vai vispār darīt utt.
Par kaut ko globālāku vēlaties dzirdēt? Par ko? Es zinu. Politika.
Jā, jā - es esmu garlaicīgs. Cik tad var par to politiku bezjēdzīgi muldēt, interesēties un līdzi just. Es to varu daudz un dikti, bet arī man lēnām mērs ir pilns. Ne dēļ politiķu darbībām, oligarhu spēlēm vai riebums pret jauno prezidentu. Dēļ latvju bāleliņiem un latvju meitām. Piedodiet, bet jūs man riebjaties (ne jau pirmo reiz ko tādu saku, bet atkārtošana zināšanu māte). Tā tautas impotence pret politiskajām norisēm, kas lielākoties tieši ietekmē mūs, ne viss ārpolitiku, mazākumtautības vai sazin ko vēl. Tieši mūs - Latvijas pilsoņus, kas runā skaidrā latviešu valodā un ir šeit dzimuši / auguši. Padomājiet loģiski - kura cita tauta tik ilgi stāvētu klusu un savākto piknikā, lai "izvadītu" oligarhus, bet jau pēc nedēļas tas ir aizmirsts? Vai piemēram... Cik no jums jau ir priecīgi ar SC (Saskaņās centrs) biedru darbībām? Par ko ir runa?
1. Par to jau es runāju... jau ir paspēts nepamanīt / aizmirst.
2. Lasīt ziņas!!
Un cik no jums taisās vēlēšanās vēlēt par tām pašām vecajām pakaļām kas jau tagad ir?
Vai tiešām visi tic šādai sazvērestības teorijai?
Zatlers atlaiž Saeimu ar ideju, ja jau visi, tad jau visi. Tālāk deputāti saprotu - O! Mums ir varonis, kas patīk tautai un šis varētu izvest Latviju no bedres, tādēļ nepārvēlēsim viņu otrajam termiņam par prezidentu, bet gan ieliekam kaut kādu pensionāru vietā, lai Zatlera kungs varētu veidot partiju (ne viss pievienoties, bet veidot jaunu, tīru, pilsoņu atbalstītu partiju), kas ieņemtu faktisku vairākumu pēc vēlēšanām (pieņemsim - 40% balsis). Tā nu šie 40 jaunie deputāti apvienojas ar kādu vēl no tīrajām partijām (daudz jau nu mums vispār to tīro partiju ir), tādējādi iegūstot absolūtu vairākumu (pieņemsim 60 deputātu) un laimīgi izved valsti no bedres. Un tā viņi laimīgi dzīvoja ilgi, jo ilgi... ar labu nakti mazais... Pffu. Atvainojos - aizmirsu, ka nestāstu vakara pasaciņu. Bet nu ideju sapratāt - skan jau utopiski, bet vai tā notiks. Nav ne jausmas. Cerams.
Labi, ko te Līgo vakarā par politiku cepties. Labāk kādu gaļas gabalu uzcepiet un pa alus kausam iedzeriet.
Priecīgus.
20.5.11
Kāds jums gals vēl, tikai sākums
Smieklīgi skatīt, kā visi gaida tos 21. datuma pulkstens sešus. Vīri - nebūs! Un pat ja būtu? :D
Bet ne par to šis stāsts. Stāsta vispār nebūs.
Šodien noklausījos jauno Limp`u gabalu (šodien prezentācija viņiem bija). Nice thing. Neesmu jau pārākais fans par šo grupu, bet sajutos kā šīs tūkstošgades sākumā - laikā, kad mūzikai nebija tāda cenzūra, filmām nebija tik nojāti scenāriji un meitenes pornofilmās nedarīja nešķīstības ar krūzītēm :D
Kā vienā komentārā pie šīs dziesmas bija rakstīts:
"The World is back to normal OSAMA dead, the twins winning games, Arnold be back as terminator and most of all LIMP BIZKIT BACK TO MAKING ROCKING MUSIC"
Thumbs up :)
10.5.11
Man tādās krāsās ir klaviatūra.
Iesākumā pateikšu godīgi - neesmu es nekāds patriots, ne Latvijas, ne Vācijas, ne ASV, ne Āfrikas. Piedodiet tie, kas cerēju ka esmu. Nav man mīlestības pret šo rajonu, pilsētu, valsti vai mūsu planētu vispār. Bet ar visu to man ir savu principi! Pirmkārt, es cenšos nepiegružot šo vietu (es tikai cenšos!). Es esmu no tiem, kas nēsās šokolādes papīrīšus, tukšas čipsu pakas un kolas pudeles savā kabatā / somā. Ziniet kādēļ? A tādēļ, ka man ir principi un mani iemācīja nepie*ir*t vietu kur uzturos. Tiem, kuriem nav problēmas nočurā pilsētas centrālo ēku, laukumu vai pieminekli varu teikt tikai vienu - jūs esat zemākā līmenī par mani! Es pēc dabas nedalu cilvēkus pa kārtām (varbūt neciešu kādu rasu, tautu vai cilvēku, bet es samierinos, ka tādi ir un tur neko nevar loģisku padarīt), bet šoreiz es kādu uzskatu par zemāku!
Bet kas tad man tā aizrāvis šodien? Varbūt tas, ka kvalifikācijas darbs nu tikai sāk parādīt savus untumus, varbūt arī siltais laiks kādu sliktu iespaidu atstājis, bet tomēr nemelošu jums un teikšu godīgi - šī, tā sauktā Eiropas diena. Jūs jau zināt par ko es runāju. Par to Eiropas dienu, kas kā dāvana katru gadu tiek pasniegta ar melni oranžo lentīti un piedevām - salūtu.
Eiropas diena? Kā man to būtu jāsaprot? Eiropā beidzās karš un tā kļuva brīva? Pašķirsti vēstures grāmatu un jūs redzēsiet, ka tajā brīdī mūsu valstij sākās tikai lielākie prieki!
Par ko man uzsist pa plecu tiem karaspēkiem, kas iesoļoja Berlīnē? Jūs Hitleru tā tai tā nenogalinājāt (neaizmirsīsim, ka pašnāvība (vai arī kāda cita no vēstures versijām, par to kas notika bunkurā). Neviens no jūsu vectēviem neielika viņam pakausī svina rotājumu! Neviens!
Bet es zinu ko vācieši izdarīja pēc tam, kad viņiem atņēma visu - savāca savāca tā jau neesošos resursus un savus kara pulkus nogādāja mājās. Vācijā! Viņu dzimtenē! VIŅU ZEMĒ!
Ko es ar to vēlējos pateikt? Es nevēlējos neko pateikt, bet gan likt aizdomāties par to, kas pa šiem gadiem darījis lielāku ļaunumu.
Un tagad daži jautājumu, kas radās šīs dienas laikā (man taisot savu diplomdarbu ir daudz laika domāt):
1. Mums 9. maiju svinēja PSRS. Kādēļ to vēl svin izbijušajās PSRS zemēs pēc tam, kad šis režīms (nebīstos šo vārdu) jau nav otro dekādi?
2. Kā šos svētkus diez svin, Rietumeiropas valstīs? Vai ar tādu pašu Jāņu nakts izēšanos / izdzeršanos, kā pie mums?
3. Cik ilgi jūs turpināsiet svinēt šo "uzvaru"? Tie kas šo uzvaru ieguva, ja vēl jau nav labākos medību laukos, tad tālu no tā nav (žēl jau tā teikt, bet diemžēl tā ir skarbā realitāte).
4. Kādēļ Eiropas dienas salūtu pavada dziesmas krievu mēlē? Man patīk arī angļu, franču un vācu valoda. Kur viņu dziesmas?
5. Kad beidzot būs lielais paldies Anglijai, ASV un citām zemē, kas palīdzēja tikt līdz šai uzvarai? Varbūt neesmu piefiksējis, bet tomēr...
Un šīs dienas top jautājums, no Pana Klekša (Radio SWH, bla, bla, bla.) kuru varbūt pārfrāzēšu, jo SWH arhīvā tas nav pieejams.
Vai tiešām ir tādas svinības nepieciešams zinot, cik daudz upurus nesis šis karš?
Iesaku noklausīties: http://www.radioswh.lv/swh/index.php?option=com_content&view=article&id=143&Itemid=170
19.4.11
[How To] Install Zune theme on XP Pro x64
1. Search Google for a file called orca.msi, this is a MSI "manipulation" tool from MS.
1a. Or you can download it from here
2. Install orca, the defaults are fine
3. Download the Zune desktop theme, the direct link from MS is above ^
4. Right click on the ZuneDesktopTheme.msi and select edit with Orca
5. Under the Tables section(left) go to InstallExecuteSequence
6. In the Action-Condition-Sequence section(right) highlight LaunchConditions and Del
6A. Or right click the LaunchCondtions entry in the database and select Drop row
7. Answer yes to the prompt and then save and exit
8. Install the MSI as normal
Enjoy!!
15.4.11
Viedoklis pusotrā stundā
Sveiciens visiem. Esmu kādu brīdi ieturējis pauzi rakstu darbiem, kaut gan ik pa brīdim bija vēlme kādu rakstu uzcept. Tad nu tas brīdis ir pienācis.
Pauzīti ieturēju, jo kvalifikācijas darbs man drīz nobeigs, jo tālāk jo vairāk problēmu un vēl bonusā vēl jāuzraksta biznesa plāns (beidzot jāuzraksta!!!). Par laimi ar biznesa plānu man neiet tik grūti – rakstu par to ko sajēdzu, tā kā nevajadzēs mūžību, lai atrastu visu informāciju, jo vairāk vai mazāk visā tajā orientējos. Bet nu tad ķeramies pie plāna punktiem. ;)
Tēmas:
- Draugiem.lv jaunais #2
- Kaut kas nedaudz mainījies
Draugiem.lv jaunais #2
Šis nebūs tik pozitīvs raksts, kā iepriekš, jo nu jau esmu atradis visas lietas, kuras mani neapmierina. Kaut gan godīgāk būtu teikti – kaitina. Pirms iepriekšējā raksta nebiju kārtīgi izpētījis kad pieliek bloga ierakstu. Un tad kad ieraudzīju – gluži vai matus no galvas sāku plēst ārā.
1. Ir aizvākta tāda „nenozīmīga” funkcija – jaunākās dienasgrāmatas, kur varēja apskatīt pilnīgi nepazīstamu cilvēku dienasgrāmatas ierakstus un līdz ar to – šim cilvēkam bija lielāka iespēja ka viņa raksts tiks padots tālāk. Protams, ka izklausās pēc tiešākās statistikas audzēšanas, bet tur jūs mani nevarat vainot – es blogot sāku ar domu par to, kā varētu nest vēstu pasaulē. Labs piemērs – Neo (I. Poikāns). Viņam ir vienkārši ģeniāli raksti un par viņiem nemaz neuzzinātu ja nebūtu twitteris. Kas notiktu, ja twitteris pateiktu, ka turpmāk saites uz lapām nedrīkst likt? Hmm. Samazinās vēl vairāk iespēja izlasīt labus rakstus no Neo puses.
Sausai statistikai. Blogi kuri tika rakstīti pirms pārmaiņām 48 stundas pēc publicēšanas sasniedza vidēji ~90 skatījumus (kas manuprāt priekš dienasgrāmatas ieraksta ir labi), tad tagad nedēļu pēc publicēšanas ir ~45 skatījumi. Pat tie kuriem matemātika nav stiprā puse, labi saprot ka tas ir smags rādītājs.
Labi, neiešu brēkt tagad par to, bet nu nepatīkamas pārmaiņas.
Šis nebūs tik pozitīvs raksts, kā iepriekš, jo nu jau esmu atradis visas lietas, kuras mani neapmierina. Kaut gan godīgāk būtu teikti – kaitina. Pirms iepriekšējā raksta nebiju kārtīgi izpētījis kad pieliek bloga ierakstu. Un tad kad ieraudzīju – gluži vai matus no galvas sāku plēst ārā.
1. Ir aizvākta tāda „nenozīmīga” funkcija – jaunākās dienasgrāmatas, kur varēja apskatīt pilnīgi nepazīstamu cilvēku dienasgrāmatas ierakstus un līdz ar to – šim cilvēkam bija lielāka iespēja ka viņa raksts tiks padots tālāk. Protams, ka izklausās pēc tiešākās statistikas audzēšanas, bet tur jūs mani nevarat vainot – es blogot sāku ar domu par to, kā varētu nest vēstu pasaulē. Labs piemērs – Neo (I. Poikāns). Viņam ir vienkārši ģeniāli raksti un par viņiem nemaz neuzzinātu ja nebūtu twitteris. Kas notiktu, ja twitteris pateiktu, ka turpmāk saites uz lapām nedrīkst likt? Hmm. Samazinās vēl vairāk iespēja izlasīt labus rakstus no Neo puses.
Sausai statistikai. Blogi kuri tika rakstīti pirms pārmaiņām 48 stundas pēc publicēšanas sasniedza vidēji ~90 skatījumus (kas manuprāt priekš dienasgrāmatas ieraksta ir labi), tad tagad nedēļu pēc publicēšanas ir ~45 skatījumi. Pat tie kuriem matemātika nav stiprā puse, labi saprot ka tas ir smags rādītājs.
Labi, neiešu brēkt tagad par to, bet nu nepatīkamas pārmaiņas.
2. Man nāk smiekli par to kā draugiem.lv labo savas nepilnības. Tie kas kādu laiku seko līdz maniem rakstiem atceras noteikti rakstu par to kā varēja apmānīt statistikas aparātu un uzzināt savu pēdējo skatītāju, nemaz negaidot pusnakti.
Uzminiet nu! Kur kļūda ir salabotu un ko vairs nevar apskatīties. Tieši tā – pēdējo lūriķi. :) Bet smieklīgi ir tas, kā šī problēma ir risināta. Pavisam vienkārši – atņemam iespēju mainīt laika joslas. Nu čaļi – tas ir tiešām klibs veids, kā labo savas kļūdas. Bet tas vien pierāda jūsu (gan jau saprotiet ar ko runāju) spējas šajā darbā un attieksmē pret klientu. Un ne jau šī kļūda jums nesa zaudējumus miljonu mērā.
Uzminiet nu! Kur kļūda ir salabotu un ko vairs nevar apskatīties. Tieši tā – pēdējo lūriķi. :) Bet smieklīgi ir tas, kā šī problēma ir risināta. Pavisam vienkārši – atņemam iespēju mainīt laika joslas. Nu čaļi – tas ir tiešām klibs veids, kā labo savas kļūdas. Bet tas vien pierāda jūsu (gan jau saprotiet ar ko runāju) spējas šajā darbā un attieksmē pret klientu. Un ne jau šī kļūda jums nesa zaudējumus miljonu mērā.
3. Samainītās puses. Nu tas tiešām ir kaitinoši, ka paņem un piemēram apmaina puses „Sūtīt” pogai pie vēstulēm. Un kurā brīdī tur ērtība?
4. Jā, jā – fesbuks , feisbuks... Es esmu vienīgais, kas ir pieradis pie smukās rižās zvaigznītes pie cilvēka vārda, ja viņš ir onlainā, ne viss kaut kāda maziņa, nepamānāma rimbulīša profila bildes sturī? Šo arī skatos, ka oranžie aizguvuši no feisbuka kubika profila bildes stūrī. Skat, skat – drīz vēl sāks rādīties pelēkie rumbulīši – redz šis jau kādu laiku draugos neko nedara, bet ārā izgājis arī gluži nav. Ja jau feisbukuma tā ir, tad kādēļ ne?
4. Jā, jā – fesbuks , feisbuks... Es esmu vienīgais, kas ir pieradis pie smukās rižās zvaigznītes pie cilvēka vārda, ja viņš ir onlainā, ne viss kaut kāda maziņa, nepamānāma rimbulīša profila bildes sturī? Šo arī skatos, ka oranžie aizguvuši no feisbuka kubika profila bildes stūrī. Skat, skat – drīz vēl sāks rādīties pelēkie rumbulīši – redz šis jau kādu laiku draugos neko nedara, bet ārā izgājis arī gluži nav. Ja jau feisbukuma tā ir, tad kādēļ ne?
-
Un ja jau par Facebook runājam, tad esmu jau nokalis savu plānu par draugiem.lv boikotēšanu. Grozīšos feisītī un reizi pa reizei ieklīdīšu draudziņos. Kāda diža atšķirība – nu jau draugiem.lv nu pilnīgi neatšķiras no feiša, ja nu vienīgi ar to, ka facebook neparasa naudu par katru mēslu. Un draugi vēl nevar saprast, kādēļ neizdevās iekarot Eiropas tirgu. Euu!! Rietumeiropā neviens neies maksāt, ja ir pieejama alternatīva versija. Laikam latvieši tiešām ir apsēsti ar naudas pelnīšanu uz katra stūra.
Kaut kas nedaudz mainījies
Šī būs tā raksta daļa, kurā nedaudz pamuldēšu, pafilozofēšu, sirdi pakratīšu un vienkārši pastāstīšu kā tad gājis pa šo laiku.
1. Ja jau beidzām ar latviešiem un naudu, tad varam arī ar to iesākt.
Pēdējā laikā rodas sajūta, ka nauda šajā valstī ir vienkārši savākta vienā čupā un aizdedzināta, jo savādāk tās trūkumu es nespēju izskaidrot. Jā, jā – pēdējos gadus viņa nevienam nav daudz, bet nu jau man liekas, ka ir stingri par traku tas aizgājis.
Gadījās vienu dienu aizšaut līdz mūsu galvaspilsētai un ko, lai saka – bēdīgs skats. Atliek vien apmēram citēt vienas latvju dziesmas vārdus (apmēram, jo precīzi neatceros tekstu) – „...un ubaga lūdzošā seja atspīd kādas lepnas mašīnas logos...”
Un ja jau par Facebook runājam, tad esmu jau nokalis savu plānu par draugiem.lv boikotēšanu. Grozīšos feisītī un reizi pa reizei ieklīdīšu draudziņos. Kāda diža atšķirība – nu jau draugiem.lv nu pilnīgi neatšķiras no feiša, ja nu vienīgi ar to, ka facebook neparasa naudu par katru mēslu. Un draugi vēl nevar saprast, kādēļ neizdevās iekarot Eiropas tirgu. Euu!! Rietumeiropā neviens neies maksāt, ja ir pieejama alternatīva versija. Laikam latvieši tiešām ir apsēsti ar naudas pelnīšanu uz katra stūra.
Kaut kas nedaudz mainījies
Šī būs tā raksta daļa, kurā nedaudz pamuldēšu, pafilozofēšu, sirdi pakratīšu un vienkārši pastāstīšu kā tad gājis pa šo laiku.
1. Ja jau beidzām ar latviešiem un naudu, tad varam arī ar to iesākt.
Pēdējā laikā rodas sajūta, ka nauda šajā valstī ir vienkārši savākta vienā čupā un aizdedzināta, jo savādāk tās trūkumu es nespēju izskaidrot. Jā, jā – pēdējos gadus viņa nevienam nav daudz, bet nu jau man liekas, ka ir stingri par traku tas aizgājis.
Gadījās vienu dienu aizšaut līdz mūsu galvaspilsētai un ko, lai saka – bēdīgs skats. Atliek vien apmēram citēt vienas latvju dziesmas vārdus (apmēram, jo precīzi neatceros tekstu) – „...un ubaga lūdzošā seja atspīd kādas lepnas mašīnas logos...”
- Gan jau, ka kādus no jums šo dziesmu zin. Bet ne pat to. Kaut kā pa Liepāju dzīvojoties neesmu tik ļoti piefiksējis to nabadzību, varbūt šajā pilsēt pietrūks lepnu stikla daudzstāveņu kuras tikai paspilgtina stuāciju.
Arī pašam tagad ar naudām grūti (un arī šajā ziņā ir atbildīgas dažas Latvijas instances ar savu LĒNO darbību un šeit neiet runa par aizkavējušos pārskaitījumu bankas kontā). Šī mēneša stipendija bija un izbija. Grūti iedomāties, kas darīsies, ka pabeidzot (ja pabeiģšu, bet par šo vēlāk) skolu nebūs arī šis stipendijas. It īpaši, ja došos mācīties tālāk – tam visam to kāpostu vajag. /Saķeru galvu/
Arī pašam tagad ar naudām grūti (un arī šajā ziņā ir atbildīgas dažas Latvijas instances ar savu LĒNO darbību un šeit neiet runa par aizkavējušos pārskaitījumu bankas kontā). Šī mēneša stipendija bija un izbija. Grūti iedomāties, kas darīsies, ka pabeidzot (ja pabeiģšu, bet par šo vēlāk) skolu nebūs arī šis stipendijas. It īpaši, ja došos mācīties tālāk – tam visam to kāpostu vajag. /Saķeru galvu/
- 2. Skola mani drīzumā nobeigs. Precīzāk būtu teikt – kvalifikācijas darbs (tā saucamais – diplomdarbs). Jo tālāk, jo vairāk problēmu. Stulbākais ir tas, ka vēl neesmu taisīt un nu jau problēmas ir līdz ausīm. Piemēram. Lai precīzi uztaisītu manu galdu, kas nozīmē sagatavot detaļas ar lāzeru vai ūdensgriešanu – 900 Ls vienu. Piedodiet, bet pat ja es būt visu gadu krājis stipendiju, es to nespētu atļauties. Precīzāk – mans diplomdarbs izmaksātu tikpat, cik viens gads augstskolā. Nice!
Un kā pie velna to galdu es uztaisīšu precīzi man nav ne mazākās jausmas, jo LMV KID nodaļā šādu iespēju nav un neticu, ka tuvākajā desmitgadē arī parādīsies. Tātad- atliek tikai konsultēties ar kvalifikācijas darba vadītājiem un izlemt. Tā vien liekas, ka galds būs jāatstāj tikai koncepta līmenī un viss.
Un kā pie velna to galdu es uztaisīšu precīzi man nav ne mazākās jausmas, jo LMV KID nodaļā šādu iespēju nav un neticu, ka tuvākajā desmitgadē arī parādīsies. Tātad- atliek tikai konsultēties ar kvalifikācijas darba vadītājiem un izlemt. Tā vien liekas, ka galds būs jāatstāj tikai koncepta līmenī un viss.
- 3. Vismaz viens diplomdarbs man patīk – mana kursabiedra (itkā paralēlkursa, bet who give a s***? :D ) Rolanda diplomdarbs. Videoklips grupai Laime Pilnīga. Mmm, superīgi pavadīta sestdiena un svētdiena. Kaut gan tikai ļoti aktīvi strādāts, ar miega trūkumu, bet tomēr forša pieredze un jauki pavadīts laiks. Un kopš pagājušās nedēļas nogales nepārtraukti jautāju sev – kāda velna pēc negāju uz AVMM (audio vizuālā mediju māksla. Pareizi?) nodaļu? Kas man lika iet uz kokiem, kur ta arī neko īsti neesmu iemācījies. Cik muļķis esmu atnācis, tik aiziešu. Vismaz darbā ar koku. Bet tomēr reizē ir liels prieks, ka mums ir iedzīta kompozīcija (varbūt ne tajā līmenī kuru skolotāji gaida, bet vismaz ir sajēga pietiekami, lai startētu tālāk) un pats galvenais – domāšana. Tas atsver visu praktisko neprašanu.
Bet nu jā – klipa filmēšanas laikā sapratu par visiem 100%, ka esmu 20. / 21. gadsimta mākslas cilvēks. Nu ko – cerams, ka tikšu augstskolā nostartēt.
4. Ja sesdiena un svētdiena gāja labi, tad otrdiena un trešdiena bija pilnīgi sviests – problēma, problēmas galā un grstāvoklis pilnīgi zem nulles. Bet gribu pateikt paldies foršo trijotnei kas mani aizvilka ballēties – tas bija nepieciešams.
Un redz kā, pierādīju to ko teicu – ballīte ar vienu alu arī ir ballīte. Tomēr ir! Un pie tam kārtīga. :)
Bet nu jā – klipa filmēšanas laikā sapratu par visiem 100%, ka esmu 20. / 21. gadsimta mākslas cilvēks. Nu ko – cerams, ka tikšu augstskolā nostartēt.
4. Ja sesdiena un svētdiena gāja labi, tad otrdiena un trešdiena bija pilnīgi sviests – problēma, problēmas galā un grstāvoklis pilnīgi zem nulles. Bet gribu pateikt paldies foršo trijotnei kas mani aizvilka ballēties – tas bija nepieciešams.
Un redz kā, pierādīju to ko teicu – ballīte ar vienu alu arī ir ballīte. Tomēr ir! Un pie tam kārtīga. :)
-
5. Ceļā uz Rīgu iesāku lasīt Remarka „Trīs draugi”. Varu teikt, ka laba grāmata, kaut gan esmu ticis tikai līdz 50.lpp. Bet biedējošākais ir tas, ka šī grāmata mani ir atradusi īstajā laikā – laikā, kad es uzdodu sev tādus pašus jautājumu, kā grāmatas galvenais varonis. Laikā kad ar mani notiek līdzīgas lietas un laikā, kad man ir apkārt līdzīgi cilvēki. Brīžiem bail lasīt tālāk – paranoja. :D Un vēl pa virsu – grāmatā aprakstītā pasaule ir tāda, kāda manuprāt varētu būt daļa no ideālās pasaules.
Bet nu tiem, kas vēl nav paspējuši izlasīt šo grāmatu – iesaku. Labs.
6. Nu ko – esmu apmēram visu kas uz sirds izrakstījis un nu jau pat varētu tuvoties uz beigšanu, bet vispirms jāiemet vēl pāris random fakti.
---- Man izdevās atdzīvināt veco portatīvo datoru. Tagad man viņš kalpo kā rakstāmmašīna bez interneta (tādu viņš man vairs neuztver). Bet nu vismaz nerodas vēlme līst netā paralēli rakstot – slinkums pagriezites pie otra kompja. :D
---- Šīs nedēļas secinājums: „Man ar meitenēm, ta pat kā ar šķiltavām – viss ir baigi forši, bet tad pazaudēju.”
Vismaz labi, ka neesmu no tiem kas pārdzīvo – tad šitā nedēļa būt fail.
5. Ceļā uz Rīgu iesāku lasīt Remarka „Trīs draugi”. Varu teikt, ka laba grāmata, kaut gan esmu ticis tikai līdz 50.lpp. Bet biedējošākais ir tas, ka šī grāmata mani ir atradusi īstajā laikā – laikā, kad es uzdodu sev tādus pašus jautājumu, kā grāmatas galvenais varonis. Laikā kad ar mani notiek līdzīgas lietas un laikā, kad man ir apkārt līdzīgi cilvēki. Brīžiem bail lasīt tālāk – paranoja. :D Un vēl pa virsu – grāmatā aprakstītā pasaule ir tāda, kāda manuprāt varētu būt daļa no ideālās pasaules.
Bet nu tiem, kas vēl nav paspējuši izlasīt šo grāmatu – iesaku. Labs.
6. Nu ko – esmu apmēram visu kas uz sirds izrakstījis un nu jau pat varētu tuvoties uz beigšanu, bet vispirms jāiemet vēl pāris random fakti.
---- Man izdevās atdzīvināt veco portatīvo datoru. Tagad man viņš kalpo kā rakstāmmašīna bez interneta (tādu viņš man vairs neuztver). Bet nu vismaz nerodas vēlme līst netā paralēli rakstot – slinkums pagriezites pie otra kompja. :D
---- Šīs nedēļas secinājums: „Man ar meitenēm, ta pat kā ar šķiltavām – viss ir baigi forši, bet tad pazaudēju.”
Vismaz labi, ka neesmu no tiem kas pārdzīvo – tad šitā nedēļa būt fail.
- ---- Un nobeigumā pieminēšu, ka turpmāk visu rakstus rakstīšu blogspotā ( http://thesappy.blogspot.com ) un draugos iemetīšu tikai linku. Domāju, ka tie kas vēlēsies izlasīt – tie izlasīs, kas ne – ne.
P.s. Šodien sanāca tāds labi liels raksts, tādēļ iemetīšu dažus faktus par šo rakstu.
Sākts: 19:58
Beigts: 21:38
docx fails aizņem: 20.0 KB (3 pilnas word faila lapas)
Vārdu skaits: ~1370
P.s. Šodien sanāca tāds labi liels raksts, tādēļ iemetīšu dažus faktus par šo rakstu.
Sākts: 19:58
Beigts: 21:38
docx fails aizņem: 20.0 KB (3 pilnas word faila lapas)
Vārdu skaits: ~1370
7.4.11
Jauns apelsīnkrāsas draugs.
Iesākumā, tiem kas tagad cer ka es nolikšu draugiem.lv no galvas līdz kājām - kļūdāties. Centīšos konstruktīvi izteikt savu kritiku, prieku, bēdu vai vienvārd` sakot - viedokli. Par internetu - vēlos beidzot izstāstīt nelielu stāstu par to, cik ļoti internets ir sava valsts, par tā kārtību (to ko esmu novērojis) un to kādi likumi eksistē. Šis būs tāds virspusējs pastāsts par to kā ir, ja ir.
Draugiem.lv
Vispārīgi skatoties - pārmaiņas ir laba lieta, bet viņi (draugiem.lv) administrācija nebija rēķinājušies ar to, ka latviešu tauta ir jaunumus slikti uzņemoša. Viens bļauj, ka vairs nevar neko atrast, citam liekas ka ne tajā lapā iegājis un cits vispār draud pamest draugiem.lv tā kā tādu ilggadēju dzīvesbiedru.
Bet varu teikt droši - 999 no šiem sacītājiem paliks, pieradīs, apklusīs un beigās vēl slavēs padarīto. 1 no sacītājiem aizies. Un 9 no 10 aizgājējiem pēc neilga laika atgriezīsies.
Kā es tā varu teikt? Vienkārši! Latvija ir atkarīga no draugiem.lv. Protams būs tie, kas sacīs, ka esat brīvi no tā, bet padomājiet cik no jūsu draugiem kaut vai katru otro dienu pārbauda kas jauns draugos. Daudzi!
Nu tad nedaudz paķidāsim pa sadaļām, uzlabojumiem un manuprāt - kļūdām. Runāšu tikai par tām sadaļām, kuras pats regulāri lietoju un zinu kas ir mainījies un kas palicis, kā līdz tam.
1. Runā sadaļa
Ja līdz pārmaiņām Runā sadaļa nedaudz vairāk līdzinājās Twitterim, tad tagad varu 100% apgalvot, ka runā sadaļa ir kļuvusi par Facebook wall`u (sākumlapu profilā, kur parādās ko tavi draugi dara).
Plusi šim ir priekš galeriju, dienasgrāmatu un citu Runā lietu maniakiem. Ja tiek izveidota jauna galerija / dienasgrāmatas ieraksts tad tas automātiski parādās tur. Varu derēt, ka kādā brīdī tas kļūs kaitinoši, it īpaši kad pēc kāda pasākuma cilvēku jūra sagrūdīs savas bildes, bet tas vēl ir jāpieredz.
Nākamais pluss ir lapām / lietotajiem, kas iesaka visādas lietas, kas tiek ieteiktas tālāk - tā kā tagad rādās, kas ir ieteikuma autors, neviss kas ieteicis, tad:
1. Nebūs apnicīgi jāskatās uz visiem 15-gadnieku ģīmjiem, kas ir ieteikuši visu pēc kārtas. Tagad vismaz ir dažādība.
2. Vairāk tiek izceltas draugiem.lv lapas / profili - tiem, kas to lietu bīda, tas varētu patikt.
3. Prieciņš, ka uzejot uz ieteikumu parādās arī cik viņu jau ir ieteikuši - nav zili brīnumi. Pie tam tas pārtrauks to ciparu ēru. "Kāds cipars beigās, tik garš tev krāniņš". Tagad jau tu varēsi savu izmēru izvēlēties ;)
Mīnusi.
1. Kaut gan draugi klusē, tomēr varu pateikt - vai nu kāds ir aizmirsis pievienot atpakaļ datubāzi, vai arī šī datubāze ir pazudusi, bet tomēr... Visi no kuriem es bloķēju sarunas atkal runā. Nav vairs neviena bloķētā.
2. Būšu viens no tiem, kas činkst par to, ka draugi sāk pārāk daudz līdzināties facebook, bet tā diemžēl ir - varēja vismaz kaut kādu inovāciju no sevis pielikt, neviss apmēram nokaplēt no feiša.
2. Vēstules.
Vēstules vienā ziņā diez ko nav mainījušās - viņas tā jau bija savā ziņā soli priekšā visām citām portāla iespējām, bet savas izmaiņas arī šeit var manīt.
Plusi.
1. Vēstuļu autosaglabāšanās. Ģeniāla funkcija, ko sen vajadzēja ieviest! Cik neesmu vēstules šitā uzdrukājis uzspiedis "Tab" + "Enter" un šeku reki - izrādās, ka tur kāds links bijis un mana vēstule kaput. Bet tagad vismaz viņa būs saglabājusies.
2. Vēstuļu ādiņas aizvāktas. Piedodiet, bet viņām es jēgu nesaredzēju. Protams, ka sūtot kādu apsveikumu, uzaicinājumu vai ko tamlīdzīgu - izskatās smukāk, bet nūūū... Laiks mācīties smuki rakstīt. :)
3. Vēstuļu un SMS sadaļas apvienotas. Beidzot.
Mīnusi.
Diži nekādu mīnusu nav, bet tomēr gribētu piezīmēt, ka draugiem.lv teicās ka būšot jauni smaidiņi. Kaut kā redzu tikai vienu dzeltenu rausi, kas dara kaut ko nesaprotamu. Viņš pat nav līdzīgs ar citiem. Cerams, ka tas ir piemērs tam, kādi būs jaunie smaidiņi, ja nē es jutīšos pievilts - man patīk smaidīt. It īpaši ar glanci. :D
3. Izvēlne
Man varbūt ir alerģija pret dropmenu (izvēlni uz kuru uzejot viņa izklājas), jo savā laikā sanāca ar to monstru daudz cīnīties taisot sev uzdotos projektus, bet beigu beigās šādā izvēlne neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Sagādāja vairāk gļukus un problēmu nekā labumu. Varbūt draugi varēja piedomāt pie kādas citas alternatīvas (kaut gan dropmenu pats par sevi ir jauka lieta), bet tomēr viņš nav pārskatāms, ja vien neiemācās no galvas vai nav laba intuīcija.
4. Galerijas
Galerijas ir patīkami sataisītas divu iemeslu dēļ.
1. Patīkami, ka ir aizvākta ūdenszīme. Latvieši visi ir pārāk lieli profesionāļi fotošopā, lai viena nieka ūdenszīme sagādātu problēmas. Pie tam - ja ieliek kaut kādu ūber mākslas bildi un uz viņas virsū ir uzštancēts oranžais kleksis gribās kādam iemaukt. :D
5. Dienasgrāmata
Bet viens brutāls mīnuss no manas puses (kas vairāk attiecas uz izvēlni), par kuru vakar visu vakaru cepos - Lasītava. Nu nolāpīts. Un man likās, ka nu beidzot draugiem.lv dienasgrāmatās beidzot sāka veidoties kaut kāda kultūra, bet šīs pārmaiņas to var smagi paraut atpakaļ zem ūdens. Cerams, ka tā nenotiks.
Plusi.
1. Lielum lielais pluss atkal - youtube video izmēri samazināti. Nākamajā pasākumā šis fakts ir pelnījis tostu. :D
2. Titulbildes augšuplādes iespēja (es gan šo opciju nedomāju izmantot - titulbildes ievietoju, tikai orģinālvietnē, tātad blogspotā).
Tas apmēram arī būtu viss šim vakaram. Tēmu par internetu tomēr pietaupīšu citai reizei, jo to izskaidrotu tā, lai visi saprastu ir samērā grūti, pie tam - tas neiederas blakus šim rakstam. Piedošanu. :)
2.4.11
Kāds mums te viens romantiķis palicis :D
Bet šoreiz tā īsi.
Esmu pamanījis vienu lietu, kas notiek pēdējā mēneša laikā - arvien vairāk cilvēki šķirās, netiek galā ar savām jūtām un tā tālāk.
Arī es esmu to skaitā un lieliski jūs saprotu. Un apsveicu tos kuriem viss kārtībā un apmierina šī brīža situācija.
Vēlējos tikai pateikt - Turamies! Viss būs labi un tiksim šim visam pāri. Un šādos mirkļos arī atklājas draugu īstā daba - īsti draugi šādos brīžos par Tevi atceras un atrod laiku parunāt! Pateiksim paldies arī viņiem! Manējie jau zin, kuri ir pelnījuši lielus paldies. Pasakiet paldies arī saviem.
Ceru, ka vismaz kādam kaut vai iekšēju liku pasmaidīt. Jūs visi esat labākie.
Šī vakara dziesma.
P.s. Arī ar mani pēdējo dienu laikā dīvainas lietas notiek. Izlasi un sapratīsi (cerams).
http://thesappy.blogspot.com/2011/04/sim-nosaukumu-es-nevelos-dot.html
Korāniskais roks ar nelielām reformām
 |
| Lai palielinātu - uzspied |
Un kā jūs domājat, kas ir grūtākais rakstot rakstus Latvijas lasītājam? Cepumu paka tam, kas teica - izdibināt, vai patīk raksts vai nē. Vai tā nav vienkārši klaviatūras deldēšana. Prieks, par tādām publikāciju vietām, kā Orb`s (orb.lv) - cilvēki aktīvi dalās savās domās un viedokļos. Tas ir ļoti patīkami. Jā, tiem kas no maniem lasītājiem apgrozās arī orbā - raksta beigās ielikšu saiti uz profilu, ja nu ir interese palasīties komentārus vai komentēt.
Bet šoreiz nerakstīšu par blogošanu (šāda raksta tēma man galvā maisās, bet vēl nav kārtīgi apvēlusies, lai varētu likt uz "papīra"), bet iztirzāšu dažas tēmas. Pēc vakardienas traki dīvainā raksta (lasīt kā - publiskas sirds izkratīšanas), prasās uzlikt ko ierastāku.
Tātad, šīs dienas tēmas.
1. Protesti pret Korāna dedzināšanu Afganistānā izvēršas ANO darbinieku slaktiņā (...raksts Delfos)
2. Izglītības reformas. Mans skatījums (...iedvesma Delfos)
3. Roks. Latvija, Liepāja. (...raksts Liepājniekos)
1. Protesti pret Korāna dedzināšanu Afganistānā izvēršas ANO darbinieku slaktiņā
Raksta īsā versija - Amīšu (amerikāņi) evaņģēlisti dedzina korānu un ANO mājā Afganistānā notiek slaktiņš - 20 ANO darbinieki novākti. Diviem no tiem nocirstas galvas.
Tā kā reliģija man ir samērā zināma lieta, bet nevaru sevi pieskaitīt nevienā no tām, jo manī kaut kā nav tās vēlmes pielūgt kādu citu, izņemot sevi (jokoju par to sevis pielūgšanu), tad atļaušos uzdot jautājumus (uz kuriem atbildes varat paturēt, jo šajā ziņā manas domas neizmainīsi) abām pusēm. Un pēdējā laikā, arvien biežāk pārliecinos, ka ticība ir lielākais sviests, ko esam izdomājuši, manuprāt. Tātad jautājumi.
1. Cik stulbam ir jābūt, lai šādi apsmietu citu ticību?
2. Cik zemiskam ir jābūt, lai nogalinātu sava iedomu draugu dēļ? Piedodiet, bet es esmu pietiekami aprobežots, lai ticētu tikai tam, kas man nesola mūžīgās mokas, ja nelaizīšu viņa kājstarpi.
3. Vai, jūs (ticīgie) ar saviem krustu kariem, neredzat, ka jūs mūs visus velkat uz pasaules iznīcību? Pie velna visus dzeramos ūdeņus, naftas un gāzes. Viņas ne tuvu nav izsīkumam, salīdzinājumā ar jūsu veselo saprātu.
Esmu dzirdējis, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tātad, kad atkal modē atgriezīsies raganu dedzināšanas, verdzība un mēģinājumi iekarot Eiropu zirga mugurā?
Varu teikt no savas puses vienu - piedr**u jūsu sviestu, jūsu grāmateles, jūsu "vadoņus", jūsu multimiljardu shēmas kuras atļaujaties saukt par cilvēku glābiņiem. Reliģija ir lējusi vairāk asiņu, nekā devusi labumu.
2. Izglītības reformas. Mans skatījums.
No visa raksta man visvairāk acīs iekrita tieši šī teksta daļa. Citēju.
...izsaka bažas, ka pretējā gadījumā Latvija nespēs sasniegt Eiropas Savienības (ES) stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus, kas, cita starpā, paredz, ka 2020. gadā ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, 40 procentiem jaunu cilvēku būtu jābūt augstākajai izglītībai...
Un tagad neliela matemātika.
Vidusskolu vidusmērā pabeidz ~19 gadu vecumā.
Vidusmēra augstskolas mācības ilgst 4 gadus.
Tātad ~23 - 24 gadu vecumā.
Tā, tad tagad rēķinam.
2020 - 23 vai 24 = 1997 vai 1996
Tā nu mēs redzam, ka šie absolventi būs dzimuši attiecīgi `97. un `96. gadā dzimušie.
Šogad absolvē `95. gadā dzimušie.
Tālāk nemaz nevēlos komentēt. Paši redzat, ka ir gads, lai izmainītu izglītības sistēmu. Uzminiet nu - tas izdosies? Nē! Ir pietiekami salaists dēlī, lai vispirms saglābtu to kas ir un tikai tad mērķētu uz kaut kādiem Eiropas standartiem. Šai 40% atzīmei es noticētu ja ietu runa par 2020. gadu un PVN Latvijas apriņķī (jā, man māc šaubas par Latvijas suverenitāti).
Nemaz nesāksim tēmu par to, ka augstākā izglītība ir maksas pasākums, kuru nu nevar atļauties kurš katrs, neņemot kredītus.
3. Roks. Latvija, Liepāja.
Liepājniekos parādījās raksts, par to kā Liepājas jaunieši cenšas atdzīvināt roka tradīcijas Liepājā un Latvijā. Man prieks par viņu centieniem.
Bet neviļus aizdomājos - a kāda velna pēc roks ir miris Latvijā? PSRS īsti nevēlētos vainot, jo cik atceros, tad astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā roks tik bliezts tā kā traks var palikt. Roks bija visur. Protams arī pirms tam viņš bija, bet nedaudz mazākā mērā.
Pietam mums bija labs roks. Piemēram vēl tagad paklausoties kaut kādu poļu, čehu un citu ne to rietumniecisko valstu rokmūziku, ko viņi ražo mūsdienās, prātā nākt tas, ka mums līdzīgi meldiņi skanēja gadus 20 un pat 30 atpakaļ. Viņi līdz tam ir tikuši tikai tagad.
Kāds, kas ir nedaudz vairāk speciālists (un ar speciālists, es nedomāju advencētu wikipēdijas lasītaju, vai vanabī rokzvaigzni. Drīzāk vēlētos dzirdēt viedokli, no kāda, kas tiešām tam laikam izdzīvoja cauri un bija tajā iekšā par visiem simts) varētu man paskaidrot, kādēļ roks ieslīga komā?
Jautājumi Jums.
1. Jūsu idejas par reliģiju un lietām, kas notiek ap to.
2. Ja jums būtu iespēja kaut ko mainīt izglītības sistēmā, kas tas būtu?
3. Mūzikas attīstība Latvijā - ir / nav? Kas par to liecina?
Orb saite: http://d33m.orb.lv/
Draugu lapa: http://www.draugiem.lv/thesappy/
Šim nosaukumu es nevēlos dot
Nez kādēļ, bet šis vakars man bija daudzu atklāsmju pilns. Laikam jau tādēļ, ka 24 stundu laikā manī daudz kas paspēja mainīties. Varbūt arī tādēļ, ka šīs diennakts laikā paspēju pabūt divas dažādas personas līdzīgās situācijās.
Sākam šo stāstu.
Vakardiena. Biju sarunājis ar savu, labu draugu (no tā teikt bērnības dienām), ka vajag pasēdēt, parunāt un tā teikt iemest. Kā nekā - nebiju ticies ar viņu jau pusgadu. Daudz kas uz sirds sakrājies, par ko jāparunā. Vakars lielisks, ar interesantām sarunām, skaistiem tostiem un šņabi, kas viegli iet iekšā. Nezinātājiem pateikšu - šņabis ir tā lieta, ko mans organisms neuzņem ar to lielāko sajūsmu. Varbūt arī tādēļ, pēc šis vielas lietošanas lielākos daudzumos man vienmēr paliek slikti. Un arī šis nebija izņēmuma gadījums, kaut gan par briestošo nelaimi neliecināja nekas. Bet liekoties uz auss es sapratu - nebūs labi. Īstenībā vairāk cerēju, ka nebūs pārāk slikta situācija. Teikšu godīgi - ir bijušas briesmīgākas reizes (piemēram, kad ieeju WC kamēr vēl tumsa, bet iznāku un saule jau uzaususi pat diezgan augstu.), bet šoreiz bija sajūta, ka vieglāk būtu pakārties nekā tikt pāri. Godīgi sakot - jutos, kā nožēlojamākā būtne uz zemes virsas. Lieks matērijas patēriņš. Bezjēdzīgs objekts.
Par laimi - izdevās tikt līdz savai gultiņai un iemigt. Atceroties pagājušo nakti sajūtos netīri. Protams šis rīts - paredzami smags. Ieklunkurēju dušā, apsēdos zem remdenas ūdens šalts un sāku pārdomāt vakardienas notikumus, sarunas. No vienas puses - patīkama tikšanās, bet no otras puses... mācība, vai pat sava veida zīme. Par zīmēm runājot - pienāk arī laiks doties uz filozofijas lekcijām (par lekcijām tās saucu, jo apnicis šis novazātais vārds - stundas. Stundas ir dienās, ne viss mācībās). It kā bija paredzēts ieskaites darbs, bet tas kaut kādu pārpratumu pēc nenotika un lekcijā viņi (pārējais kurss) skatījās kaut kādu filmu, kamēr es gulēju ar galvu uz galda un domāju, kas man vairāk sāp - galva vai prāts. Tā nu sanāca, ka visu lekciju nogulēju un tā kā tās bija vienīgās šodien - dodos mājās. Gulēt. Protams arī šoreiz misters Mērfijs ir uzdevumu augstumos un man visu dienu nezvanīja telefons tik daudz, kā tajās trijās stundās, ko nogulēju. Piedodiet, ja bija kas svarīgs sakāms, bet ceru ka saprotat mani.
Pamostos. Nedaudz atžirdzis. Tā kā šovakar ballīte un mana glaunā garderobes daļa atrodas pie omes, tad aidā. Ir interesanti ēst brokastis apmēram četros pa dienu. Es man liekas, ar savu neregulāro ēšanu būšu diezgan samocījis savu gremošanas sistēmu.
Ome pamana, ka neesmu īsti savā ādā un jautā vai man galva sāp. Protams. Kas gan man cits varētu sāpēt? :D Viņa man piedāvā iedzert kaut ko pret galvassāpēm. Bet tajā brīdī manā galvā notika kaut kāds klikšķis. Es tā arī īsti nesapratu, kas tas bija, bet tomēr tas pateica: "Nē! Nekādas zāles tu nedzersi! Izciet to ko esi savārījis! Pietiks ar to ka bojāji savu organismu vakar!"
Un tā arī tās galvassāpes līdz vakaram arī pārgāja, bez palīglīdzekļiem.
Rīkojam dzimšanas dienas ballīti kursa biedram (it kā jau no paralēlā kursa, bet to šoreiz neņemšu vērā). Izdzeram pa pudelei alus (protams ja atļaujamies saukt dē-laitu par alu) ar viņu, kamēr gatavojam cienastu. Runājam par visādām lietām un aizrunājamies arī līdz tam ka šovakar būs "jāiemet" šņabis. It kā bija tā runāts, bet izdzirdot vien to vārdu pār kauliem pārskrien šermuļi. Un atkal jau kaut kāds klikšķis galvā - šovakar nedzert. Vispār ne. Protams iedzēru vienu šotiņu (25 grami laikam) tikai aiz cieņas pret jubilāru. Bet tā visu vakaru - tēja un kafija.Un nez kādēļ pārdomas. Daudz pārdomas un sarunas. (Tiem kuri jautās - ko es daru ballītē, ja man pārdomu brīdis, tad varu atbildēt konkrēti - ballīte notika pie manis)
Sākumā biju šo vakaru samērā norakstījis - garastāvoklis galīgi nebija uz ballītes atzīmes, vairāk uz sarkastisku kamolu vilka. Bet situācija mainījās, kad ieradās kursa biedrene, kura teicās ka nebūs (nē, un es piektdien nedzirdēju, ka teici ka būsi) - zināju, ka būs interesantas sarunas, tādēļ prieks nedaudz atplauka manī.
Un arī šoreiz nekļūdījos. Bija interesantas sarunas. Bet šoreiz man sanāca daudz aizdomāties par dažādām tēmām. Un arī tādām, kas šobrīd nav tās patīkamākās. Ehh, ar šo meiteni ir forši runāties - esmu tik daudz par sevi uzzinājis (pats izsecinājis no sarunām). Un ne tikai par sevi - arī daudz ko jaunu par dažādām, man līdz šim svešām tēmām. Novēlu katram šādu sarunu biedru atrast.
Bet kādi tad ir secinājumi šovakar? Daži šī vakara:
1. atklāsme Esmu diezgan smagi sabojājis iespaidu par sevi daudzu cilvēku acīs. Īsti pat nezinu kādā veidā. Manā attieksmē pret lietām? Dēļ maniem uzskatiem? Vai arī mana uzvedībā ir neadekvāta? Kas ir tas?
- Zinu, ka daudziem liekos vienaldzīga persona, kam interesē tikai lietas, par kurām pats uzskatu ka ir vērts interesēties. Esmu dzirdējis leģendas: "Viņa priekšā zeme varētu pavērties, bet viņš pat aci nepamirkšķinātu."
Diemžēl jāsaka, ka tie laiki ir garām. Protams mana attieksme pret apkārt notiekošo un personām blakus - izturos atturīgi un uzticību manās acīs ir grūti iegūt, bet vai tas tiešām varētu būtu iemesls, kādēļ uz mani tiek raidīti ļaunie skatieni un pagrīdes runas.
- Varbūt mans nekomunikabilitāte? Jāatzīst vien ir, ka neesmu tas runīgākais cilvēks no pirmā skata. Bet man vajag laiku, lai aprastu ar cilvēku, iepazītu viņu un saprastu kuras ir top un kuras tabu tēmas. Tas arī ir iemesls, kādēļ nemēdzu izteikt pārsteidzīgus viedokļus un komentārus (un neskaitīsim manu ļaunās piezīmes par dažādām lietām).
- Mans paskats? Jā, protams priekš pirmā iespaida nav tas ideālākais tēls, bet varbūt arī tas ir labi, jo nesanāk sapīties ar man neinteresantiem cilvēkiem. Neesmu pārākais cilvēku šķirotājs, bet tomēr ir lietas ko neciešu un kuras man traucē, brīžiem pamatīgi kaitina. Un no manis Breds Pits, Džonijs Deps vai Arnolds Švarcneigers nesanāks - neesmu tāda tipa persona. Un piedodiet Latvijas vidusmēra pelēkās peles, ja atšķiros no jūsu ideāla, kā būtu jāizskatās nopietnam cilvēkam, bet es nedomāju, ka kādreiz vēlēšos tā izskatīties. Saldie čaļi un cukurbeibes, trakiem panki un matainie, reliģijas apsēstiet, politikas pieviltie - piedodiet, bet jūsu rāmjos mana vieta neatradīsies. Man nav jūsu pārliecība par to kā šī dzīve dzīvojama un neesmu patriots tām pašām lietām, kam ticat jūs. Citēšu K. Ulmani: "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās."
2. atklāsme Šī gan ir ne viss vakara, bet nedēļas atklāsme, kura šovakar tika apstiprināta. Esmu kļuvis par darbaholiķi. Labi, varbūt būtu pārsteidzīgi to tā tagad saukt, bet esmu devis tam šīs slimības nosaukumu. Kādēļ? Visu nedēļu diezgan aktīvi rušināju lietas uz priekšu, lai ātrāk viss notiek. Sajutu sava veida atkarību - kaut ko visu laiku darīt. Un šodien, kad ballīte pārcēlās no maniem apartamentiem uz Foteina deju placi, un kad izskanēja jautājums par to vai es došos, manā galvā vispirms pazibēja aina ar to kā rīt ap pusdienas laiku, vēl saguris un vismaz morāli netīrs izvelšos no gultas, kas nozīmē, ka visa atlikusī diena paies bezjēdzīgi. Protams, gan jau foncī būtu bijis jautri, bet vai 5 jautru stundu vietā ir jāupurē vesela diena. Šis gan ir spriežams jautājums, bet tomēr dažreiz der nodot pa bremzēm un pateikt sev - Pietiek! Rīt arī ir diena!
Varbūt kādā brīdī es pamatīgi ar šo ieraušu auzās, bet kamēr ar dēli pa pieri nedabūšu (tēlaini izsakoties), tikmēr brīdis nopietnības.
3. atklāsme Šī lieta mani šovakar nošokēja. Labi, tas ka šovakar iztiku bez grādīgā - patīkami apzināties, ka rītdiena arī būs diena, bet tas ka organisms arvien mazāk prasa smēķēt. Tagad ir dilemma - atmest kamēr vēl var, vai arī tomēr palikt pie ieraduma. Ehh, to, lai izdomā mans organisms.
Pēdējās nedēļas laikā jūtu liekas pārmaiņas sevī, bet diemžēl ne uz to labo pusi - esmu apsēst ar nerimstošu vēlmi kaut ko darīt noderīgu, vēlme pabūt vienam un organisma pēkšņa atteikšanās no lietām.
Ar to vēlmi pabūt vienam ir diezgan sarežģīti. Man nav vēlme tagad vienam pašam sēdēt dzīvokļa tumšākajā stūrī, tieši otrādi - pēdējā laikā cenšos veidot kontaktu ar cilvēkiem, bet tajā pašā laikā ir vēlme padzīvot kādu laiku priekš sevis. Ar šo es nesaku - aizmirstiet par mani, kā personu. Viss ir tāpat, tikai manī kaut kas smagi sagājis uz īso.
Esmu baigi aizrunājies un atkal nedaudz nobraucis no tēmas. Kas tur īsti bija ar tām divām personām 24 stundu laikā?
Tātad. Kā jau teicu - vienā vakarā esmu pilnīgi opā, bet tā teikt otrajā mēģinājumā esmu kristāla dzidrs. Un šis uzvedināja mani uz vairākiem jautājumiem:
1. Vai pilnīga atteikšanās no grādīgajiem mani padarīs par garlaicīgu personu?
2. Vai alkoholiķis un pilnīgs atturībnieks ir vienlīdz slikti?
3. un vēl čupa nedaudz mazsvarīgāku jautājumu.
(Pārdomu brīdis)
Ai! Es pat vairs nezinu, kas un kādēļ notiek tā, kā tas notiek un vispār kādēļ, es visu šo rakstu? Vai to nevajadzētu atstāt vienkārši piemiņai sev, kad būšu atkal savācies, vai arī publicēt, lai kāds, kurš iebraucis tādās pašās auzās kā es varētu smelties "iedvesmu".
Jautājumu vairāk, nekā atbildes.
Es varētu uzrakstīt vēl trīs reizes garāku rakstu, bet tas man nedos skaidrību.
Paldies, ja izlasīji līdz galam un ja tev tas lika aizdomāties.
28.3.11
Kaķiem pavasaris izbojāts.
Huh, esmu ieturējis piecu dienu atvaļinājumu blogošanā un šodien arī blogermūza atnākusi līdz manīm. Patīkami. It īpaši jau tādēļ, ka pēdējo dienu laikā viņa varēja nerādīties - būtu dabūjusi pa pieri un aizsūtīta atpakaļ uz turieni, no kurienes nākusi. Kārtējo reiz pierādās, ka kārtīgam studentam darba vairāk nekā deputātam (bet ekskursijās viņi brauc gan vairāk :D ). Bet tas jau mani šajā valstiņā nepārsteidz. Un ja kāds teiks - "neesi mēģinājis, tad nesaki", varu droši atbildēt - "Es valdības ēkā ilgāk un veiksmīgāk nostrādātu, nekā daži no varas vīriem pāri pirmajam semestrim netiku".
Bet ne par to šodien stāsts (cerams), jo šīs dienas tēmas:
1. Japānu satricina jauna spēcīga zemestrīce (raksts)
2. Elektrība varētu kļūt vēl dārgāka (raksts)
3. Dūle: Vai valstij intelekts un nākotne ir vienaldzīga? (raksts)4. Dāvida izteikumi par Latviju (raksts)
1. Japānu satricina jauna spēcīga zemestrīce
Japānā notikusi kārtējā 6,5 balles spēcīgā zemestrīce. Man rodas jautājums (un reizē viegli melna toņa jociņš) - Pa kuru laiku jūs tās mājas paspējāt sabūvēt? Es to vienkārši nesaprotu. Japānā cik dzirdu, tad kopš tā 9 balles spēcīgā monstra (zemestrīces), ka katru dienu tur drebina (jā, protams - visu laiku, tā ir bijis, bet nu ne jau tik ļoti intensīvi). Bet viņu zemestrīce mani neuztrauc (manu viedokli skatīt iepriekšējos bloga ierakstos) tik ļoti, kā divas domas / jautājumi, kas radās pēc raksta.
1.1 Sazvērestības teorija. Esmu pamanījis, ka tiklīdz Japānā ir kaut kas stiprāks par 5,5 ballēm, tā latvieši kārtējo reizi atkal dabū ziemu. Protams, tā ir ar baltiem diegiem šūta teorija (vai vienkārši sakot - rīta ašā ideja), bet tāds ir mans novērojums, kopš lielās katastrofas pie viņiem. Protams oponentiem būs iebildumi - ir taču marta beigas, ziema ir bijusi pat līdz aprīļa vidum un bla, bla, bla, bet piedodiet - šī ziema ir galā (vismaz Liepājā), tad kāda velna pēc vēl snieg? Un pie tam tāda sakritība.
2. Elektrība varētu kļūt vēl dārgāka
Nu ko, lai šeit saka - viltīgi. Paskatoties ilgtermiņā, tad var manīt kur ir joks.
Mana notikumu gaitas skaidrojums. Treknajos gados un arī pirms tam, tika celtas centrālās apkures cenas uz anomālām cenām (salīdzinot pret ienākumiem), par zemu kvalitāti (piedodiet, bet par to naudu ko jāmaksā par siltumu, es vēlētos ne tikai siltu dzīvokli, bet arī, lai varētu uz radiatoriem brokastu bekona gabalu uzcept (tikai salīdzinājums). Tātad kur mēs palikām - pacēla apkures cenas. Visiem zināms, ka latvietis ir latvietis un viņš klusēdams atradīs citu variantu, ne viss iebildīs pret to kas notiek. Daļa latviešu (samērā mazs procents) atmeta ar roku centrālai apkurei un uzstādīja sev radiatorus kuri darbojas uz elektrību. Gribu vērst uzmanību, ka šis nav konkrēts iemesls tarifu celšanai un ticu, ka ir vēl līdzīgi piemēri citās nozarēs. Un skat, skat - šādi radiatori ir izdevīgāki nekā iepriekšējais variants. Skaisti - tagad mūsu "Latvenergo" uzpumpē cenas un skat, skat - atkal kādam nauda no kabatām birst ārā.
Eu, vīri - pirms jūs ceļat tarifus, atrodiet tos trīs ļimonu (tulk. - miljonus), ko pad**sāt tālajos deviņdesmitajos. Piedodiet, varbūt man tiko bija palikuši gadeļi, ko rakstīt ar diviem cipariem (ja pat bija palikuši), bet jau tad es sapratu, tā lieta nav tīra. Tieciet ar to skeletu skapī, jo domāju, ka vēl ir cilvēki, kuru rokās šis fakts (un varbūt pat kas vairāk) ir labs trumpis rokā.
3. Dūle: Vai valstij intelekts un nākotne ir vienaldzīga?
Neko daudz šeit teikt nav ko, kā tik vien, ka prieks ka kāds šo problēmu ir izcēlis spilgtākā gaismā. Par izglītības un kultūras līmeni šajā valstī esmu regulāri aizdomājies (lasīt kā - lamājies) pēdējo gadu laikā. Interesantu, ka valstī ir tendence atņemt naudu savai nākotnei un nākotnes kalējiem (studenti, skolēni un skolotāji), valsts veselības uzturētājiem (piedodiet, bet slimam prātam jābūt, lai naudu atņemtu slimnīcām? Tam kas šito izdomājis, pats var droši doties ārstēties.) un tiem kas vispār šo valsti ir atveduši līdz brīvībai (vecajai paaudzei). Protams, man nav ne mazākās ilūzijas par to, kā šīs politiskās notiek, bet vienu es varu teikt - pietiks spēlēt cirku uz šaha galdiņa.
Dūles izteikumiem pilnīgi piekrītu un biju līdzīgās domās par esošo situāciju, pirms viņa publikācijām / raidījuma. Tā vien rodas vēlme pievienoties viņa veidotajās lietās. Jāapsver (īstenībā tur nav daudz ko apsvērt - jādara un viss) ideja pēc mācību un skolas gada beigām pievienoties (darīt tā vai tā nav ko šajā valstī un ja prom neaizšaušu, tad vismaz ko lietderīgu darīšu savai un citu nākotnei). Ja tomēr, šis raksts mistiski nokļūtu līdz Dūles kungam vēl pirms tam - manā blogā (thesappy.blogspot.com) ir pietiekami daudz kontaktinformācijas.
4. Dāvida izteikumi par Latviju
Sākšu ar spilgtāko no citātiem:
– Nepietiek, ka mēs esam pazaudētā paaudze: kad sabruka Padomju Savienība, mēs, divdesmitgadnieki, palikām pie sasistas siles, bez nākotnes. Lielākā daļa manu vienaudžu nav nekas. Nulles. Un nekad nekas arī nebūs. Un tagad ir nākamā pazaudētā paaudze – arī šodienas divdesmitgadnieki būs nulles. Viņiem nebūs ģimenes, nebūs bērnu, jo viņiem nav naudas, nav darba. Viņiem nekā nav un arī nebūs. Jo viss ir beidzies! Un par to es esmu uztraucies.Es nesaprotu, ko visi cepās par viņa izteikumiem? Palasiet un paskatieties uz to no malas. Diemžēl, ir jāatzīst, ka tā, vairāk vai mazāk ir. Un es piekrītu, ka es jūtos (un arī jutos pirms šiem izteikumiem) kā pie sasistas siles. Ja pat maniem asinsvadiem riņķoto tīras patriota asinis, kuras neļauj pamest šo zemi, tad nākotni šeit, tuvākajā laikā es nemanu. Tā kā pats esmu no divdesmitgadnieku bara, tad varu teikt - dzīvē būs grūti (un tagad nestāstiet, cik dzīve ir grūta arī parastā (normālā) valstī - piedodiet, bet par šo tēmu diskutē pie pudeles laba vīna.). Protams es centīšos nepadoties, bet mūsu tēvi ir savārījuši pamatīgas ziepes un tagad mēs viņas varēsi izstrēbt. Un cerams, ka saviem sīkajiem varēšu teikt - "redz, kad biju jūsu vecumā, tad valsts gāja pa burbuli. Mūsu paaudze to saglāba. Mācieties no mums."
Skeptiskais velniņš: "Pie līdzšinējās situācijas un darbībām - ir veikts veiksmīgs solis bezdibenī."
Jautājumi.
1. Jūsu domas par ziemas pagarinājumu?
2. Jūsuprāt valdībai, valsts uzņēmumu vadībai un citām vadošajām instancēm ir kaut mazākās ilūzijas par turpmāko attīstību, kuras nebūtu utopiski sapņi, bet skaidrs (nesamākslots) redzējums uz nākotni?
3. Sabiedrībā populāru cilvēku iesaistīšanās politiskos jautājumos ar savu skatījumu uz lietām - labi / slikti?
P.s. Raksta nosaukums "Kaķiem pavasaris izbojāts." radās aizdomājoties par to, kāds watafaks šorīt bija visiem rajona runčiem, kuriem tik vien galvā kā ņaukas, bet nē - ziema atpakaļ.
23.3.11
Mana medicīna
Šī vakara doma nez kādēļ aiznesās par tādu lietu, kas ir narkotika? Vai mūsdienu sabiedrībā nav pārāk iestrādājies šī vārda negatīvās nozīmes nēsāšana. Visi -īni, -ēni, kurus tikpat labi varētu pielikt ja ne gluži Mendeļējava tabulā, tad vismaz netālu. Bet kā tad īsti ir? Kas tas ir?
Wikijas tanteNarkotikas ir atkarību izraisošas vielas, kas ietekmē CNS (centrālā nervu sistēma), izraisa miegu un/vai atbrīvo no sāpēm. Vārds ir cēlies no grieķu vārda 'narkotikos', kas nozīmē "stindzinošs" vai "padarīt nejūtīgu".
Protams, bonusā vēl visas eiforiskās sajūtas and stuff.
Tā kā varu priecāties, ka savos divdesmit mūža gados neesmu mēģinājis / lietojis neko no tām vielām (neskatīsim grādīgos un cigaretes, bet es neapgalvoju ka tās nav narkotikas (it īpaši cigaretes), tad rodas jautājums - vai tiešām būtu ko palaidis garām no savas dzīves? Varu teikt ka nē - manas narkotikas ir mūzika, māksla (tās radīšana it īpaši) un protams iespēja dzīvot normāli.
Sāksim pa vienam.
Mūzika.
Varu derēt, ka vismaz kāds no jums ir izbaudījis mūzikas radīto eiforiju. Atceros savu - vēla nakts, visapkārt tumsa, tikai kompīša monitors spīd un kāda dziesma (kura griežas stundas trīs plejlistē), kas man tajā brīdī izteica vairāk nekā jebkurš cilvēks to spēja tobrīd. Protams to papildināja cigarete (tās zārka naglas man ir daudzās reizēs palīdzējušas savākties un pārdomāti lietas). Pienāk saullēkts, pēdējais smēķis pirms gulēt iešanas un arī pēdējā takts.
Māksla.
Te daudz nav ko skaidrot - tie kas saprot to procesu un gandarījumu beigās man piekritīs, bet kas nesaprot, šaubos vai kad spēs to saprast. Un punktu uz "I" uzliek pozitīvs vērtējums tam visam.
Normālā dzīve.
Kā jau dažus bloga ierakstus atpakaļ rakstīju - griežu dejas kluba deju placī, kaut gan tajā pašā mirklī nabaga japāņi ir palikuši bez mājām, radiem un draugiem. Dažiem jāsāk dzīve no sākuma. Bet es? Es tikai pasūtu kārtēju alu pie bāra letes. Protams kāds man varētu pelt par to ka varēju ziedot naudu viņiem neviss noballēt. Bet šī jau ir atsevišķa saruna par manu vērtību skalu. Nē - es neuzskatu par bezvērtīgu. Pats labprāt to darītu, bet... kā jau teicu atsevišķa saruna.
Latvji` jums ir tauta, brīvība, droši klimatiskie apstākļi. Kā mēdz teikt - dzīvojam Dieva ausī. Bet vai mēs to spējam novērtēt? Atbildiet sākumā sev.
Brāļi un māsas - mums vajag nedaudz to egoismu (nedomāju vai tā būtu pareizi to saukt, bet domāju ka ideju sapratāt)! Mums ir jāmaina lietas sevī un tad varam ķerties tālāk.
P.s. Šī nevienā brīdī nav anti narkotiku propaganda. (Katra paša izvēle, kamēr man ar to neuzbāžas)
P.s.s. Solījos sev, ka pāris dienas nerakstīšu, bet laikam tā ir nākamā lieta manā atkarību listē. Par cik esmu samērā (par laimi - pagaidām veselīgās devās) noslēgta persona, tad vismaz izlieku savu vārdu melnu uz balta (tas protams atkarīgs no fonta krāsas un bekgraunda :D )
Šī vakara dziesma:
Draugiem.lv lapa: http://www.draugiem.lv/thesappy/ (seko līdzi jaunumiem un runām :) )
21.3.11
Nauda, nauda, nauda...
1. Neolande
Bet ne jau es tagad rakstīšu par savu braucam rīku. Tas galīgi neizklausās pēc manis. Šīsdienas tēma - neolande, jeb kā mēs drīz viņam būsim parādā Latviju.
Šodien ielienot tvitterī skatos, ka Neo jauns ieraksts, kaut kas par tiesu un Latvenergo. Izskatās interesanti. Un ir arī! Neo (Ilmārs Poikāns) kopā ar saviem domubiedriem iesniedzis prasību tiesā pret Latvenergo, lai viņi izskata tarifu paaugstināšanas iemeslus. Arī raksts ir klāt. Palasu un secinu - tiešām mēs šim cilvēkam drīz būsim parādā ko vairāk kā tikai paldies. Man maz nebūtu ienākusi doma par tādu iespēju, kā sūdzēt tiesā tādu kantori kā Latvenergo.
Protams, gan jau arī šis kantoris izgrozīsies no situācijas, bet:
Taču mums jāsaprot, ka šo jauno tarifu atcelšana ir tikai viens solis. Pat, ja tos izdosies atcelt, nekas netraucē "Latvenergo" jau nākošajā dienā, balstoties uz esošo vai jaunu Ekonomikas Ministrijas uzdevumu, uzreiz iesniegt jaunu tarifu aprēķinu, kurā "nepilnības" būs novērstas. Bez atbildēm uz svarīgiem ar "Latvenergo" saistītiem jautājumiem un problēmu risināšanas pēc būtības, cīņa pret jaunajiem tarifiem būs bijusi veltīga. Un tas jau ir politiskās gribas vai precīzāk tās trūkuma jautājums.Un vispār - Liels paldies no manis, Neo par visu labo, ko viņš cenšas un dara Latvijas labā. Un tiem kritiķiem, kas vēlas kaut ko izteikt par Neo darīto / nederīto, uzdodiet jautājumu sev - Un ko jūs esat darījuši?
2. Ūberpensija
Šodien vairākos ziņu portālos pamanīju ziņu ka, redz kādam pensija ir 4500 Ls (3500 Ls pēc nodokļu nomaksas) (Raksts šeit). Un ka 730 cilvēkiem esot virs 1000 Ls. Jautājums no manas puses - Nu un ka ir?! Vai nebūtu prātīgāk skatīties un censties atrisināt problēmu kādēļ ir zemas pansijas? Nu baigi jauki, ka kādam ir tāda nauda pelnīti atpūšoties, bet vai tas būtu tik ļoti jāskandina?
Šie raksti man atsita atpakaļ atmiņā to, ka esmu Latvijā. Kur daudzi skatās uz tavām rokām un runā aiz muguras un visādai citādi nesmuki uzvedas.
Man personīgi liekas, ka arī mūsu deputāti paspēs izkārtot savas pensijas kā minimums 5000 Ls, jo neticu ka viņi vēlēsies mazākas pensijas par savām algām. Tas viss ir tikai laika jautājums.
3. Tviteris
Tā kā cenšos aktīvi blogot un tvītot, tad radās ideja - ja jau rakstu latviski, varbūt arī tvītot latviski. Īsti vēl neesmu pārliecināts, vai vēlos tā darīt vai nē. Tādēļ...
šīs dienas jautājumi sakarā ar tvitteri:
1. Lieto / nelieto tviteri? Kādēļ?
2. Valoda kurā tvīto? Kādēļ?
3. Kāda jūsu prāti ir latviešu aktivitāte tviterī?
Solītā bilde, tiem kas nesaprata kas ir tas "pieninieks" (šis nav mans):
20.3.11
Esmu cirvis matemātikā
Viena no filmām, kuru jau kādu brīdi gaidīju, kad varēšu atrast brīvu mirkli, lai noskatītos bija "Thank You For Smoking". Protams, ka filma kā jau filma, bet pēdējā laikā saista šīs - one man army / mind filmas, kurās kāds izrādās gudrāks / veiklāks par cietiem. Bet šoreiz ne par to ir stāts (...bet varbūt tomēr?).
Pirms lasi tālāk velti pāris minūtes šī uzdevuma atrisināšanai.
4?4?4?4=15
Jautājumu zīmju vietā vari izmantot + - * / (saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt), bet iekavas nedrīkst izmantot. Ja nevari atrisināt vai tavuprāt pareizi atrisināji - lasi tālāk.
Pēc filmas izdomāju paskatīt kas notiek ar manu iepriekšējo rakstu (komentārus and stuff) un līdz ar to ieklīdu arī orb.lv kur esmu nobāzējis par vienu no pārpublicēšanas vietnēm. Un pie reizes paskatīt ko citi blogo. Un skat, skat - viens raksts, par to, kā Tautas balsī sūdzas par 2. klases uzdevumu matemātikā, ka redz viņš esot neatrisināms. Protams mana pirmā doma - pats esmu cirvis matemātikā, šis varētu likties interesanti. Tātad.
Varu likt roku uz sirds, ka aprēķinu veicu pirms video un komentāru skatīšanās.
Uzdevums:
Mazā Agnese nespēj izvietot matemātiskos operatorus (+ - x /, bez iekavām), lai izteiksme 4?4?4?4=15 būtu patiesa.
Man pēc neliela pārdomu brīža atbilde gatava:
4x4-4:4=15
Pārbaudām.
4x4=16
4:4=1
Tā kā matemātikā priekšroku dod vispirms reizināšanai un dalīšanai, tad "-" darbību veic pēdējo.
16 - 1 = 15.
Done dīl.
Sakiet ko vēlaties, bet es ar savu E līmeni gan pamatskolas (tur es dabūju 4, līdz ar to pielīdzinu E līmenim), gan vidusskolas eksāmenos ar šo uzdevumu tiku galā apmēram divu minūšu laikā (nepārspīlēju).
1. Jautājums - vai tiešām tik maz cilvēku saprot matemātiku (arī tie kas ir mācījušies pēc vecās mācību sistēmas, kurā vienu mācību vielu neizņēma vienā mācību stundā)? Jā, protams laiki iet un galvas vecas paliek, bet ja visā klasē neviens nav spējis atrisināt (arī vecāki ne), tad rodas aizdomas, ka nevienam arī nav pamata lietas iedzītas galvā.
2. Jautājums - vai jaunā mācību sistēma nav nedaudz par drastisku? Es saprotu, ka gudra jaunatne ir jauka lieta, bet kad pēc gadiem četriem (varbūt nu jau mazāk) no pamatskolām sāks velties nesekmīgo bari, jo pamatus tad neviens viņiem kārtīgi nav iemācījis. Atceros savus pirmos gadus skolā (kad vēl centos kaut cik mācīties cītīgi) - pamatus dragāja iekšā tā kā skaitām pantiņus. Septembris bija pretīgākais skolas mēnesis - bija jāskaita alfabēts. Atzīšos - joprojām zinu tikai sākumu un beigas. Vidū kaut kāda putra. Kaut gan tajā pašā laikā varētu pēc atmiņas klaviatūrai pogas vietā salikt (neviss varētu, bet esmu jau to reiz izdarījis).
3. Kāpēc matemātikā nemāca vairs pašu svarīgāko - loģisko domāšanu? Pieņemu faktu, ka šo uzdevumu varēju atrisināt tikai ar savu loģisko domāšanu ar kuru neesmu apdalīts (vismaz pašam tā liekas un citi tā ir teikuši).
4. Tā vien liekas, mūsdienu skolu sistēma ir sen jau pierādījusi savu impotenci - kāda velna pēc nevaram turēties pie vecajām vērtībām? Nedomāju, kāds no skolēniem būs priecīgāks par iespēju vilkt kvadrātsaknes gadu ātrāk, nekā viņu senči. Pie tam - kādreiz vajadzēja septiņas klases, lai izaudzinātu pieklājīgus, kulturālus un gudrus jauniešu. Tagad ar divpadsmit klasēm bieži ir par īsu.
Video par uzdevumu
Orb raksts
19.3.11
Ulmaņa černobiļa
Viens jautājums Mērfijam (jā, tam pašam kas tos likumus izdomāja) - Kāda velna pēc tam, kad divas nedēļas nav snidzis sniegs (un pat ja būtu, tad tas arī mani nebūtu uztraucis) un ir bijuši pirmie +10 grādi, pienāk viens vakars, kad sasnieg mistisks sniegs, un esmu uz velo, kuram riepas ir gludākas par... izdomājiet paši (man jau apnicis salīdzinājums ar zīdaiņa vaigu) :) . Vairāk vai mazāk viss beidzās labi, bet ne ideāli.
Šodien ir atvērusies kaut kāda čakra tēmu domāšanā - tik lasu rakstus, meklēju informāciju un uzvedos kā šizofrēniķis (nē vēl neesmu pārmijis nevienu vārdu ar sevi), bet vismaz lēnā garā atveras kāda kreativitātes stūrītis smadzenēs.Gribētos atrast kādu grupiņu cilvēku un uztaisīt kādus foršus, kreatīvus jokus, kaut vai pašiem priekš sevis. Bet tā vien jūtu, ka līdz vasarai tādi joki atkrīt - visi aizņemti kur nu kurais. Bet ja ir kādas idejas - varbūt var sākt kaut ko domāt :)
Bet nu oficiālā daļa. Šīsdienas raksti:
1. Ulmanis skeptisks par prezidenta ievēlēšanas nodošanu tautas rokās
2. Japānā konstatē radiāciju pārtikas produktos
3. Supermēness
1. Ulmanis skeptisks par prezidenta ievēlēšanas nodošanu tautas rokās
Izlasot šo rakstu tvnetā, pirmā ideja bija - kas pie velna? Kāpēc tautai nedot iespēju vēlēt par savu vadoni. Bet tad man nāca prātā, tā ideja kura uz pirmo mirkli manuprāt nevienam neieskrien galvā. Cik reāli aizietu uz šīm vēlēšanām? Vai vēl tiešāk - kādas tautības pārstāvji aizietu uz vēlēšanām? Ja uz pašvaldības un saeimas vēlēšanām jau tā ar to nākšanu pieklibo - pēdējās vēlēšanās (cik atceros oktobrī) vispār bija cīņa par to vai latvieši , vai krievi tagad vadīs valdību. Par laimi vai nelaimi - palika tie paši ierūsējušie naudas sūkļi, kas bija līdz šim. Kas notiktu prezidenta vēlēšanās, ja latvieši piekops savu - nav par ko balsot, tad arī neiešu. Cik drīz mūsu prezidents būtu no tiem, ko baksta svešas valsts spēki? Un tad mēs būsim bezspēcīgi.
2. Japānā konstatē radiāciju pārtikas produktos
Nu ko, lai saka vīri? Malači! Kad redzēsiet pirmos trīsgalvainos kaķus - atsūti pastkartīti.
Labi, varbūt nedaudz pārspīlēju (pagaidām), bet nu tomēr ir vienkāršs jautājums - ko pie velna atomelektrostacija dara seismiski nedrošākajā vietā zemes virsū? Ev, Japāna - jūs tak esat tehnoloģiju ģēniji, varējāt taču izdomāt kaut ko drošāku un tikpat efektīvu. Protams - mani jūsu AES aiziešana pa gaisu diez ko neuztrauc, jo papētot karti - smukas kalnu grēdas priekšā, lai līdz mums atnāktu visa tā elle. Veiksmi to visu savākt.
Protams, daudzums cik tajā pienā ir radiācija ir minimāls, bet tomēr - nav tas vairs tik veselīgi kā tie visi E300. Un vai nebūtu pēdējais laiks Japānas vadītājiem atzīt cik nopietna situācija ir? Neticu, ka tas AES tikai viegli pukšķina un piens nedaudz ieskābis. Neaizmirsīsim Černobiļas kļūdu - viņi klusēja par situācijas nopietnu, līdz kamēr visi sāka vemt zaļu (labi, neviens nevēma zaļu, bet situācija bija ārpus kontroles un vajadzēja palīdzību, ko līdz tam bija atteikuši)
3. Supermēness
Īsi un konkrēti - beidziet uztraukties. Ja kaut kas būs, tad būs un to jums nenovērst un neparedzēt. Tas tomēr ir milzīgs process kas notiek ik pa laikam, jau daudzu gadu tūkstošus / miljonus. Bet vienu lietu pateicoties tam esmu sapratis - masu mediji arvien vairāk skalo smadzenes. Padomājiet paši - jūs kaut ko atceraties dzirdam par to, ka tāds super ūber mēness būs piemēram pagājušo gad? Nē. Tad kāpēc tāds ekšens ap to šogad?
Aptuveni reizi gadā pilnmēness periods sakrīt ar brīdi, kad ir perigejs jeb Mēness ir vistuvāk Zemei, kā arī reizi gadā iznāk, ka pilns Mēness ir apogejā jeb vistālāk no Zemes, skaidroja LAB pārstāvis.Jautājumi jums:
Citāts iz tvnet raksta.
1. Kā tavuprāt liekas - prezidentu jāvēl tautai, vai tautas kalpiem? Kāpēc?
2. Jūsu idejas par turpmāko notikumu gaitu Japānā?
3. Smēķēšana. (Wow, kas tā par tēmu? :D ) Par un pret. Jūsu viedoklis - Labi, slikti un kāpēc? (gatavojos jau nākamajam rakstam.
P.s. Ceru ka jūs nekaitina mani virsraksti, no kuriem nevar noprast raksta būtību.
18.3.11
Vasara nāk...
Šīs reizes tēmas:
1. SS (Summer Sound) vai joprojām BBP (baltic beach party)?
2. Pasākumu organizēšana.
3. Guano Pops
1. SS vai joprojām BBP?
Pirms kādas nedēļas domāju - Latvijā kādu laiku nav bijusi kārtīga mūzika, kas man varētu interesēt aizkustēt uz pasākumu. Un kā vilku piemin, tā vilks klāt, jeb Guano Apes uzaicināti (un piekrituši) koncertēt Summer Sound festivālā. Protams prieks par tik labas grupas apvienošanos un jaunu albumu, bet... /Tā - tagad daļa no jums nodomā apmēram kaut ko šādu: "Atkal viņam kaut kas nepatīk! Nolāpīts!"/
Bet man radās jautājums - kāds būs šis pasākums kopumā. Cik esmu dzirdējis, tad organizatori sakarīgi cilvēki, ar sakarīgu gaumi. Manu prāt tas ir ļoti daudz sološi, bet pasākums notiek vienā laikā un vietā, kur jau kāds pasākums ir bijis 10 gadus. Jā, jā - visiem zināmais, dažiem mīļš, dažiem pretīgs, dažiem atmiņu pilns un dažiem melna bilde 2 - 3 dienu garumā. Jā tas pats BBP (baltic beach party). Man jau liekas, ka uz šo pasākumu bija cilvēku grupa, kas devās kā putni uz dienvidiem - pašiem īsti skaidrs nav kāpēc dodas, bet tā tas pieņemts. Un domāju, ka daļa arī šogad aizpērsies ar doma ka gan jau redzēs ierasto Scooter, Right Said Fred un citas BBP mēbeles. Tā kā tā daļa publikas mani nesajūsmina, tad arī rodas jautājums par to vai vajag šo pasākumu apmeklēt, vai nē, jo nevar būt nekas tik kaitinos kā kaitinoša publika (daži pasākumi jau ir pieredzēti, kad ierodas vidusmēra LV publika (dzert un drāzties) un jebkāda spēja izbaudīt mūziku un pasākumu pazūd).
2. Pasākumu organizēšana.
Nākamais jautājums, kas gan vairs tik ļoti neattiecas uz šo pasākumu, bet gan uz LV pasākumiem kopā. Lielākoties pasākumus organizē ar vēlmi izklaidēt cilvēkus un reizē nopelnīt. Bet tomēr vai nebūtu pienācis laiks piekopt nedaudz pasākumu organizēšanas... domāju kā to varētu nosaukt... pasākumu kompozīcija? Jā, sauksim to tā. Vairāk gan tas attiecas uz mazajiem pasākumiem, kur tomēr ir iespēja koriģēt to kad un kas skan. (Lielajos pasākumos ir jāskatās uz grupas iegribām, piemērotību, skatuves noslogotību utt. (tas vismaz ir manuprāt)) Ļoti lielisks piemērs ir Fontaine Palace un dīdžeji kas uzstājas (protams neskaitām DJ WinampShufle, kaut gan arī to varētu piekoriģēt) - Nospēlē kādā kārtīga bleķa blice, atnāk dīdžejs un vuala mums jau skan popsa (Vēl nespēj saprast kā tas ir? Iedomājies Lady Gaga iesildām Cannibal Corpse.). Es esmu vienīgais, kurš ir pēc kārtīga koncerta vēlas turpināt ballīti līdzīgās noskaņās?
Pie tam. Ja dīdžejam ir vēlme tikt vaļā no viesiem ar nebaudāmu mūziku, tad tā taktika nestrādā (pāris aliņi un visa mūzika ir klausāma), bet varu pačukstēt noslēpumu - noguruši cilvēki ir vieglāk dabūjami mājās, nekā apdzērušies cilvēki. Nezinu vai dīdžeji strādā līdz noteiktajām stundām, vai tomēr līdz pēdējam klientam, bet ļoti bieži rodas iespaids, ka tiek tikai uzlikta ierastā plejliste un atiet. Piedodiet, ja esmu pārāk prasīgs, bet man ir vēlme pēc kvalitātes.
3. Guano Pops
Tā kā mūzikas ziņā esmu kritis uz liriski dziļas, emocionālas mūzikas un prefekti, ja ir blonda soliste (tām grupām +10 :D ), tad par Guano Apes atkalapvienošanos esmu samērā priecīgs.
Noklausījos / noskatījos jauno singlu no viņiem - pirmajā brīdī saķēru galvu un nodomāju tikai vienu lietu: "Popsa!". Bet kaut kā patinot atmiņu uz atpakaļ, viss sāka līmēt. Skaidrs, ka viņa vairs nav mazā meiteni kas dziedāja par snowbordiem (lord of the boards laiki). Tas taču patiesībā bija gadus piecpadsmit atpakaļ (grupa sāka pastāvēt 1994. gadā). Laikam būs kādu brīdi no tā izaugusi :D Visā visumā - pirmais singls ellīgi lipīgs patiesībā. Tā turpināt. Un protams - 1. aprīlī jaunā albuma relīze (izdošana). Gaidu ar nepacietību.
Nobeidzam šo ar šī vakara dziesmu (protams Guano Apes jaunais singls):
Abonēt:
Ziņas (Atom)