28.3.11

Kaķiem pavasaris izbojāts.

Šorīt pamodos ar ideju - šī varētu būt skaista diena. Atvēru vienu aci un skatos - pelēki padebeši. Labi, šī diena nebūs tik skaista, kā cerēju. Atveru otru aci un redzu - sniegs snieg. Skaidrs - šī vispār nebūs skaista diena. Tā kā man pret ziemu ir diezgan pretīga sajūta (un ne jau tikai šogad), tad šis jaunums man sajūsmu nesagādā. Bet toties, jau no paša rīta man galvā radās mazā sazvērestības teorija, bet par to vēlāk.
Huh, esmu ieturējis piecu dienu atvaļinājumu blogošanā un šodien arī blogermūza atnākusi līdz manīm. Patīkami. It īpaši jau tādēļ, ka pēdējo dienu laikā viņa varēja nerādīties - būtu dabūjusi pa pieri un aizsūtīta atpakaļ uz turieni, no kurienes nākusi. Kārtējo reiz pierādās, ka kārtīgam studentam darba vairāk nekā deputātam (bet ekskursijās viņi brauc gan vairāk :D ). Bet tas jau mani šajā valstiņā nepārsteidz. Un ja kāds teiks - "neesi mēģinājis, tad nesaki", varu droši atbildēt - "Es valdības ēkā ilgāk un veiksmīgāk nostrādātu, nekā daži no varas vīriem pāri pirmajam semestrim netiku".
Bet ne par to šodien stāsts (cerams), jo šīs dienas tēmas:

1. Japānu satricina jauna spēcīga zemestrīce (raksts)
2. Elektrība varētu kļūt vēl dārgāka (raksts)

3. Dūle: Vai valstij intelekts un nākotne ir vienaldzīga? (raksts)4. Dāvida izteikumi par Latviju (raksts)

1. Japānu satricina jauna spēcīga zemestrīce
Japānā notikusi kārtējā 6,5 balles spēcīgā zemestrīce. Man rodas jautājums (un reizē viegli melna toņa jociņš) - Pa kuru laiku jūs tās mājas paspējāt sabūvēt? Es to vienkārši nesaprotu. Japānā cik dzirdu, tad kopš tā 9 balles spēcīgā monstra (zemestrīces), ka katru dienu tur drebina (jā, protams - visu laiku, tā ir bijis, bet nu ne jau tik ļoti intensīvi). Bet viņu zemestrīce mani neuztrauc (manu viedokli skatīt iepriekšējos bloga ierakstos) tik ļoti, kā divas domas / jautājumi, kas radās pēc raksta.
1.1 Sazvērestības teorija. Esmu pamanījis, ka tiklīdz Japānā ir kaut kas stiprāks par 5,5 ballēm, tā latvieši kārtējo reizi atkal dabū ziemu. Protams, tā ir ar baltiem diegiem šūta teorija (vai vienkārši sakot - rīta ašā ideja), bet tāds ir mans novērojums, kopš lielās katastrofas pie viņiem. Protams oponentiem būs iebildumi - ir taču marta beigas, ziema ir bijusi pat līdz aprīļa vidum un bla, bla, bla, bet piedodiet - šī ziema ir galā (vismaz Liepājā), tad kāda velna pēc vēl snieg? Un pie tam tāda sakritība.


2. Elektrība varētu kļūt vēl dārgāka
Nu ko, lai šeit saka - viltīgi. Paskatoties ilgtermiņā, tad var manīt kur ir joks.
Mana notikumu gaitas skaidrojums. Treknajos gados un arī pirms tam, tika celtas centrālās apkures cenas uz anomālām cenām (salīdzinot pret ienākumiem), par zemu kvalitāti (piedodiet, bet par to naudu ko jāmaksā par siltumu, es vēlētos ne tikai siltu dzīvokli, bet arī, lai varētu uz radiatoriem brokastu bekona gabalu uzcept (tikai salīdzinājums). Tātad kur mēs palikām - pacēla apkures cenas. Visiem zināms, ka latvietis ir latvietis un viņš klusēdams atradīs citu variantu, ne viss iebildīs pret to kas notiek. Daļa latviešu (samērā mazs procents) atmeta ar roku centrālai apkurei un uzstādīja sev radiatorus kuri darbojas uz elektrību. Gribu vērst uzmanību, ka šis nav konkrēts iemesls tarifu celšanai un ticu, ka ir vēl līdzīgi piemēri citās nozarēs. Un skat, skat - šādi radiatori ir izdevīgāki nekā iepriekšējais variants. Skaisti - tagad mūsu "Latvenergo" uzpumpē cenas un skat, skat - atkal kādam nauda no kabatām birst ārā.
Eu, vīri - pirms jūs ceļat tarifus, atrodiet tos trīs ļimonu (tulk. - miljonus), ko pad**sāt tālajos deviņdesmitajos. Piedodiet, varbūt man tiko bija palikuši gadeļi, ko rakstīt ar diviem cipariem (ja pat bija palikuši), bet jau tad es sapratu, tā lieta nav tīra. Tieciet ar to skeletu skapī, jo domāju, ka vēl ir cilvēki, kuru rokās šis fakts (un varbūt pat kas vairāk) ir labs trumpis rokā.

3. Dūle: Vai valstij intelekts un nākotne ir vienaldzīga?
Neko daudz šeit teikt nav ko, kā tik vien, ka prieks ka kāds šo problēmu ir izcēlis spilgtākā gaismā. Par izglītības un kultūras līmeni šajā valstī esmu regulāri aizdomājies (lasīt kā - lamājies) pēdējo gadu laikā. Interesantu, ka valstī ir tendence atņemt naudu savai nākotnei un nākotnes kalējiem (studenti, skolēni un skolotāji), valsts veselības uzturētājiem (piedodiet, bet slimam prātam jābūt, lai naudu atņemtu slimnīcām? Tam kas šito izdomājis, pats var droši doties ārstēties.) un tiem kas vispār šo valsti ir atveduši līdz brīvībai (vecajai paaudzei). Protams, man nav ne mazākās ilūzijas par to, kā šīs politiskās notiek, bet vienu es varu teikt - pietiks spēlēt cirku uz šaha galdiņa.
Dūles izteikumiem pilnīgi piekrītu un biju līdzīgās domās par esošo situāciju, pirms viņa publikācijām / raidījuma. Tā vien rodas vēlme pievienoties viņa veidotajās lietās. Jāapsver (īstenībā tur nav daudz ko apsvērt - jādara un viss) ideja pēc mācību un skolas gada beigām pievienoties (darīt tā vai tā nav ko šajā valstī un ja prom neaizšaušu, tad vismaz ko lietderīgu darīšu savai un citu nākotnei). Ja tomēr, šis raksts mistiski nokļūtu līdz Dūles kungam vēl pirms tam - manā blogā (thesappy.blogspot.com) ir pietiekami daudz kontaktinformācijas.

4. Dāvida izteikumi par Latviju
Sākšu ar spilgtāko no citātiem:
– Nepietiek, ka mēs esam pazaudētā paaudze: kad sabruka Padomju Savienība, mēs, divdesmitgadnieki, palikām pie sasistas siles, bez nākotnes. Lielākā daļa manu vienaudžu nav nekas. Nulles. Un nekad nekas arī nebūs. Un tagad ir nākamā pazaudētā paaudze – arī šodienas divdesmitgadnieki būs nulles. Viņiem nebūs ģimenes, nebūs bērnu, jo viņiem nav naudas, nav darba. Viņiem nekā nav un arī nebūs. Jo viss ir beidzies! Un par to es esmu uztraucies.
Es nesaprotu, ko visi cepās par viņa izteikumiem? Palasiet un paskatieties uz to no malas. Diemžēl, ir jāatzīst, ka tā, vairāk vai mazāk ir. Un es piekrītu, ka es jūtos (un arī jutos pirms šiem izteikumiem) kā pie sasistas siles. Ja pat maniem asinsvadiem riņķoto tīras patriota asinis, kuras neļauj pamest šo zemi, tad nākotni šeit, tuvākajā laikā es nemanu. Tā kā pats esmu no divdesmitgadnieku bara, tad varu teikt - dzīvē būs grūti (un tagad nestāstiet, cik dzīve ir grūta arī parastā (normālā) valstī - piedodiet, bet par šo tēmu diskutē pie pudeles laba vīna.). Protams es centīšos nepadoties, bet mūsu tēvi ir savārījuši pamatīgas ziepes un tagad mēs viņas varēsi izstrēbt. Un cerams, ka saviem sīkajiem varēšu teikt - "redz, kad biju jūsu vecumā, tad valsts gāja pa burbuli. Mūsu paaudze to saglāba. Mācieties no mums."
Skeptiskais velniņš: "Pie līdzšinējās situācijas un darbībām - ir veikts veiksmīgs solis bezdibenī."


Jautājumi.
1. Jūsu domas par ziemas pagarinājumu?
2. Jūsuprāt valdībai, valsts uzņēmumu vadībai un citām vadošajām instancēm ir kaut mazākās ilūzijas par turpmāko attīstību, kuras nebūtu utopiski sapņi, bet skaidrs (nesamākslots) redzējums uz nākotni?
3. Sabiedrībā populāru cilvēku iesaistīšanās politiskos jautājumos ar savu skatījumu uz lietām - labi / slikti?

P.s. Raksta nosaukums "Kaķiem pavasaris izbojāts." radās aizdomājoties par to, kāds watafaks šorīt bija visiem rajona runčiem, kuriem tik vien galvā kā ņaukas, bet nē - ziema atpakaļ.

1 komentāri:

corefee teica...

1. Sniegiem atgriezties - tas ir vairāk nekā ļauni! Bet gan jau drīz arī mēs gozēsimies saulītē un priecāsimies par jauno zālīti un atvērušiem pumpuriņiem.
2. Pēc notiekošā, kas jau ir manāms pēdējos x gadus ir grūti noticēt, ka varētu kaut kas stipri mainīties. Kā izrādās par attīstību diži daudz netiek prātots, vairāk gan par tā teikt saglābšanu, kas arī pat nav īsti novērojama, jo visiem kā vienam skaidri redzams, ka tas netiek darīts pareizi. Patiesi, neatceros, kad pēdējo reizi būtu manījis, ka tiek sperts kāds pareizs solis valsts stāvokļa celšanai.
3. Ir populāri un tautai zināmi cilvēki, kas domā ar galvu un tāpat ir cilvēki kuri tikai izskatās ka domā. Man liekas, ka šis jautājums jāizskata konkrētos gadījumos. :)

Pavasara seksīī taims tiek aizturēts uz nenoteiktu laiku.
Bet mums liepājniekiem paveicies, platajā galā esot sniegs tenu līdz celītim.

Ierakstīt komentāru

Spied šeit, lai uzzinātu kā pievieno komentārus ;)

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.