Mana medicīna

Šī vakara doma nez kādēļ aiznesās par tādu lietu, kas ir narkotika? Vai mūsdienu sabiedrībā nav pārāk iestrādājies šī vārda negatīvās nozīmes nēsāšana. Visi -īni, -ēni, kurus tikpat labi varētu pielikt ja ne gluži Mendeļējava tabulā, tad vismaz netālu. Bet kā tad īsti ir? Kas tas ir?

Narkotikas ir atkarību izraisošas vielas, kas ietekmē CNS (centrālā nervu sistēma), izraisa miegu un/vai atbrīvo no sāpēm. Vārds ir cēlies no grieķu vārda 'narkotikos', kas nozīmē "stindzinošs" vai "padarīt nejūtīgu".

Wikijas tante


Protams, bonusā vēl visas eiforiskās sajūtas and stuff.
Tā kā varu priecāties, ka savos divdesmit mūža gados neesmu mēģinājis / lietojis neko no tām vielām (neskatīsim grādīgos un cigaretes, bet es neapgalvoju ka tās nav narkotikas (it īpaši cigaretes), tad rodas jautājums - vai tiešām būtu ko palaidis garām no savas dzīves? Varu teikt ka nē - manas narkotikas ir mūzika, māksla (tās radīšana it īpaši) un protams iespēja dzīvot normāli.
Sāksim pa vienam.

Mūzika.
Varu derēt, ka vismaz kāds no jums ir izbaudījis mūzikas radīto eiforiju. Atceros savu - vēla nakts, visapkārt tumsa, tikai kompīša monitors spīd un kāda dziesma (kura griežas stundas trīs plejlistē), kas man tajā brīdī izteica vairāk nekā jebkurš cilvēks to spēja tobrīd. Protams to papildināja cigarete (tās zārka naglas man ir daudzās reizēs palīdzējušas savākties un pārdomāti lietas). Pienāk saullēkts, pēdējais smēķis pirms gulēt iešanas un arī pēdējā takts.

Māksla.
Te daudz nav ko skaidrot - tie kas saprot to procesu un gandarījumu beigās man piekritīs, bet kas nesaprot, šaubos vai kad spēs to saprast. Un punktu uz "I" uzliek pozitīvs vērtējums tam visam.

Normālā dzīve.
Kā jau dažus bloga ierakstus atpakaļ rakstīju - griežu dejas kluba deju placī, kaut gan tajā pašā mirklī nabaga japāņi ir palikuši bez mājām, radiem un draugiem. Dažiem jāsāk dzīve no sākuma. Bet es? Es tikai pasūtu kārtēju alu pie bāra letes. Protams kāds man varētu pelt par to ka varēju ziedot naudu viņiem neviss noballēt. Bet šī jau ir atsevišķa saruna par manu vērtību skalu. Nē - es neuzskatu par bezvērtīgu. Pats labprāt to darītu, bet... kā jau teicu atsevišķa saruna.
Latvji` jums ir tauta, brīvība, droši klimatiskie apstākļi. Kā mēdz teikt - dzīvojam Dieva ausī. Bet vai mēs to spējam novērtēt? Atbildiet sākumā sev.

Brāļi un māsas - mums vajag nedaudz to egoismu (nedomāju vai tā būtu pareizi to saukt, bet domāju ka ideju sapratāt)! Mums ir jāmaina lietas sevī un tad varam ķerties tālāk.

P.s. Šī nevienā brīdī nav anti narkotiku propaganda. (Katra paša izvēle, kamēr man ar to neuzbāžas)

P.s.s. Solījos sev, ka pāris dienas nerakstīšu, bet laikam tā ir nākamā lieta manā atkarību listē. Par cik esmu samērā (par laimi - pagaidām veselīgās devās) noslēgta persona, tad vismaz izlieku savu vārdu melnu uz balta (tas protams atkarīgs no fonta krāsas un bekgraunda :D )

Šī vakara dziesma:




Draugiem.lv lapa: http://www.draugiem.lv/thesappy/ (seko līdzi jaunumiem un runām :) )