[How To] Install Zune theme on XP Pro x64

 I know the Zune theme has been around for a while and may be old news to most of you but there is a simple solution to the error that is output when a user tries to install the ZuneDesktopTheme.msi from Microsoft on a x64 version of Windows.

1. Search Google for a file called orca.msi, this is a MSI "manipulation" tool from MS.
1a. Or you can download it from here
2. Install orca, the defaults are fine
3. Download the Zune desktop theme, the direct link from MS is above ^
4. Right click on the ZuneDesktopTheme.msi and select edit with Orca
5. Under the Tables section(left) go to InstallExecuteSequence
6. In the Action-Condition-Sequence section(right) highlight LaunchConditions and Del
6A. Or right click the LaunchCondtions entry in the database and select Drop row
7. Answer yes to the prompt and then save and exit
8. Install the MSI as normal

Enjoy!!

Viedoklis pusotrā stundā

Sveiciens visiem. Esmu kādu brīdi ieturējis pauzi rakstu darbiem, kaut gan ik pa brīdim bija vēlme kādu rakstu uzcept. Tad nu tas brīdis ir pienācis.

Pauzīti ieturēju, jo kvalifikācijas darbs man drīz nobeigs, jo tālāk jo vairāk problēmu un vēl bonusā vēl jāuzraksta biznesa plāns (beidzot jāuzraksta!!!). Par laimi ar biznesa plānu man neiet tik grūti – rakstu par to ko sajēdzu, tā kā nevajadzēs mūžību, lai atrastu visu informāciju, jo vairāk vai mazāk visā tajā orientējos. Bet nu tad ķeramies pie plāna punktiem. ;)

 

Tēmas:

-          Draugiem.lv jaunais #2

-          Kaut kas nedaudz mainījies

Draugiem.lv jaunais #2
Šis nebūs tik pozitīvs raksts, kā iepriekš, jo nu jau esmu atradis visas lietas, kuras mani neapmierina. Kaut gan godīgāk būtu teikti – kaitina. Pirms iepriekšējā raksta nebiju kārtīgi izpētījis kad pieliek bloga ierakstu. Un tad kad ieraudzīju – gluži vai matus no galvas sāku plēst ārā.
1. Ir aizvākta tāda „nenozīmīga” funkcija – jaunākās dienasgrāmatas, kur varēja apskatīt pilnīgi nepazīstamu cilvēku dienasgrāmatas ierakstus un līdz ar to – šim cilvēkam bija lielāka iespēja ka viņa raksts tiks padots tālāk. Protams, ka izklausās pēc tiešākās statistikas audzēšanas, bet tur jūs mani nevarat vainot – es blogot sāku ar domu par to, kā varētu nest vēstu pasaulē. Labs piemērs – Neo (I. Poikāns). Viņam ir vienkārši ģeniāli raksti un par viņiem nemaz neuzzinātu ja nebūtu twitteris. Kas notiktu, ja twitteris pateiktu, ka turpmāk saites uz lapām nedrīkst likt? Hmm. Samazinās vēl vairāk iespēja izlasīt labus rakstus no Neo puses.
Sausai statistikai. Blogi kuri tika rakstīti pirms pārmaiņām 48 stundas pēc publicēšanas sasniedza vidēji ~90 skatījumus (kas manuprāt priekš dienasgrāmatas ieraksta ir labi), tad tagad nedēļu pēc publicēšanas ir  ~45 skatījumi. Pat tie kuriem matemātika nav stiprā puse, labi saprot ka tas ir smags rādītājs.
Labi, neiešu brēkt tagad par to, bet nu nepatīkamas pārmaiņas.

2. Man nāk smiekli par to kā draugiem.lv labo savas nepilnības.  Tie kas kādu laiku seko līdz maniem rakstiem atceras noteikti rakstu par to kā varēja apmānīt statistikas aparātu un uzzināt savu pēdējo skatītāju, nemaz negaidot pusnakti.
Uzminiet nu! Kur kļūda ir salabotu un ko vairs nevar apskatīties. Tieši tā – pēdējo lūriķi. :) Bet smieklīgi ir tas, kā šī problēma ir risināta. Pavisam vienkārši – atņemam iespēju mainīt laika joslas. Nu čaļi – tas ir tiešām klibs veids, kā labo savas kļūdas. Bet tas vien pierāda jūsu (gan jau saprotiet ar ko runāju) spējas šajā darbā un attieksmē pret klientu. Un ne jau šī kļūda jums nesa zaudējumus miljonu mērā.

3. Samainītās puses. Nu tas tiešām ir kaitinoši, ka paņem un piemēram apmaina puses „Sūtīt” pogai pie vēstulēm. Un kurā brīdī tur ērtība?
4. Jā, jā – fesbuks , feisbuks... Es esmu vienīgais, kas ir pieradis pie smukās rižās zvaigznītes pie cilvēka vārda, ja viņš ir onlainā, ne viss kaut kāda maziņa, nepamānāma rimbulīša profila bildes sturī? Šo arī skatos, ka oranžie aizguvuši no feisbuka kubika profila bildes stūrī. Skat, skat – drīz vēl sāks rādīties pelēkie rumbulīši – redz šis jau kādu laiku draugos neko nedara, bet ārā izgājis arī gluži nav. Ja jau feisbukuma tā ir, tad kādēļ ne?

-         
Un ja jau par Facebook runājam, tad esmu jau nokalis savu plānu par draugiem.lv boikotēšanu. Grozīšos feisītī un reizi pa reizei ieklīdīšu draudziņos. Kāda diža atšķirība – nu jau draugiem.lv nu pilnīgi neatšķiras no feiša, ja nu vienīgi ar to, ka facebook neparasa naudu par katru mēslu. Un draugi vēl nevar saprast, kādēļ neizdevās iekarot Eiropas tirgu. Euu!! Rietumeiropā neviens neies maksāt, ja ir pieejama alternatīva versija. Laikam latvieši tiešām ir apsēsti ar naudas pelnīšanu uz katra stūra.


Kaut kas nedaudz mainījies
Šī būs tā raksta daļa, kurā nedaudz pamuldēšu, pafilozofēšu, sirdi pakratīšu un vienkārši pastāstīšu kā tad gājis pa šo laiku.
1. Ja jau beidzām ar latviešiem un naudu, tad varam arī ar to iesākt.
Pēdējā laikā rodas sajūta, ka nauda šajā valstī ir vienkārši savākta vienā čupā un aizdedzināta, jo savādāk tās trūkumu es nespēju izskaidrot. Jā, jā – pēdējos gadus viņa nevienam nav daudz, bet nu jau man liekas, ka ir stingri par traku tas aizgājis.
  Gadījās vienu dienu aizšaut līdz mūsu galvaspilsētai un ko, lai saka – bēdīgs skats. Atliek vien apmēram citēt vienas latvju dziesmas vārdus (apmēram, jo precīzi neatceros tekstu) – „...un ubaga lūdzošā seja atspīd kādas lepnas mašīnas logos...”

-          Gan jau, ka kādus no jums šo dziesmu zin. Bet ne pat to. Kaut kā pa Liepāju dzīvojoties neesmu tik ļoti piefiksējis to nabadzību, varbūt šajā pilsēt pietrūks lepnu stikla daudzstāveņu kuras tikai paspilgtina stuāciju.
Arī pašam tagad ar naudām grūti (un arī šajā ziņā ir atbildīgas dažas Latvijas instances ar savu LĒNO darbību un šeit neiet runa par aizkavējušos pārskaitījumu bankas kontā). Šī mēneša stipendija bija un izbija. Grūti iedomāties, kas darīsies, ka pabeidzot (ja pabeiģšu, bet par šo vēlāk) skolu nebūs arī šis stipendijas. It īpaši, ja došos mācīties tālāk – tam visam to kāpostu vajag. /Saķeru galvu/

-          2. Skola mani drīzumā nobeigs. Precīzāk būtu teikt – kvalifikācijas darbs (tā saucamais – diplomdarbs). Jo tālāk, jo vairāk problēmu. Stulbākais ir tas, ka vēl neesmu taisīt un nu jau problēmas ir līdz ausīm. Piemēram. Lai precīzi uztaisītu manu galdu, kas nozīmē sagatavot detaļas ar lāzeru vai ūdensgriešanu – 900 Ls vienu. Piedodiet, bet pat ja es būt visu gadu krājis stipendiju, es to nespētu atļauties. Precīzāk – mans diplomdarbs izmaksātu tikpat, cik viens gads augstskolā. Nice!
Un kā pie velna to galdu es uztaisīšu precīzi man nav ne mazākās jausmas, jo LMV KID nodaļā šādu iespēju nav un neticu, ka tuvākajā desmitgadē arī parādīsies. Tātad- atliek tikai konsultēties ar kvalifikācijas darba vadītājiem un izlemt. Tā vien liekas, ka galds būs jāatstāj tikai koncepta līmenī un viss.

-          3. Vismaz viens diplomdarbs man patīk – mana kursabiedra (itkā paralēlkursa, bet who give a s***? :D ) Rolanda diplomdarbs. Videoklips grupai Laime Pilnīga. Mmm, superīgi pavadīta sestdiena un svētdiena. Kaut gan tikai ļoti aktīvi strādāts, ar miega trūkumu, bet tomēr forša pieredze un jauki pavadīts laiks. Un kopš pagājušās nedēļas nogales nepārtraukti jautāju sev – kāda velna pēc negāju uz AVMM (audio vizuālā mediju māksla. Pareizi?) nodaļu? Kas man lika iet uz kokiem, kur ta arī neko īsti neesmu iemācījies. Cik muļķis esmu atnācis, tik aiziešu. Vismaz darbā ar koku. Bet tomēr reizē ir liels prieks, ka mums ir iedzīta kompozīcija (varbūt ne tajā līmenī kuru skolotāji gaida, bet vismaz ir sajēga pietiekami, lai startētu tālāk) un pats galvenais – domāšana. Tas atsver visu praktisko neprašanu.
Bet nu jā – klipa filmēšanas laikā sapratu par visiem 100%, ka esmu 20. / 21. gadsimta mākslas cilvēks. Nu ko – cerams, ka tikšu augstskolā nostartēt.

4. Ja sesdiena un svētdiena gāja labi, tad otrdiena un trešdiena bija pilnīgi sviests – problēma, problēmas galā un grstāvoklis pilnīgi zem nulles.  Bet gribu pateikt paldies foršo trijotnei kas mani aizvilka ballēties – tas bija nepieciešams.
Un redz kā, pierādīju to ko teicu – ballīte ar vienu alu arī ir ballīte. Tomēr ir! Un pie tam kārtīga. :)

-         
5. Ceļā uz Rīgu iesāku lasīt Remarka „Trīs draugi”. Varu teikt, ka laba grāmata, kaut gan esmu ticis tikai līdz 50.lpp. Bet biedējošākais ir tas, ka šī grāmata mani ir atradusi īstajā laikā – laikā, kad es uzdodu sev tādus pašus jautājumu, kā grāmatas galvenais varonis. Laikā kad ar mani notiek līdzīgas lietas un laikā, kad man ir apkārt līdzīgi cilvēki. Brīžiem bail lasīt tālāk – paranoja. :D Un vēl pa virsu – grāmatā aprakstītā pasaule ir tāda, kāda manuprāt varētu būt daļa no ideālās pasaules.
 Bet nu tiem, kas vēl nav paspējuši izlasīt šo grāmatu – iesaku. Labs.

6. Nu ko – esmu apmēram visu kas uz sirds izrakstījis un nu jau pat varētu tuvoties uz beigšanu, bet vispirms jāiemet vēl pāris random fakti.
---- Man izdevās atdzīvināt veco portatīvo datoru. Tagad man viņš kalpo kā rakstāmmašīna bez interneta  (tādu viņš man vairs neuztver). Bet nu vismaz nerodas vēlme līst netā paralēli rakstot – slinkums pagriezites pie otra kompja. :D
---- Šīs nedēļas secinājums: „Man ar meitenēm, ta pat kā ar šķiltavām – viss ir baigi forši, bet tad pazaudēju.”
Vismaz labi, ka neesmu no tiem kas pārdzīvo – tad šitā nedēļa būt fail.

-          ---- Un nobeigumā pieminēšu, ka turpmāk visu rakstus rakstīšu blogspotā ( http://thesappy.blogspot.com ) un draugos iemetīšu tikai linku. Domāju, ka tie kas vēlēsies izlasīt – tie izlasīs, kas ne – ne.

P.s. Šodien sanāca tāds labi liels raksts, tādēļ iemetīšu dažus faktus par šo rakstu.
Sākts: 19:58
Beigts: 21:38
docx fails aizņem: 20.0 KB (3 pilnas word faila lapas)
Vārdu skaits:  ~1370

Jauns apelsīnkrāsas draugs.

Sveiki, kā jau vakar (vai arī varbūt šorīt) ietvītoju draugos, tad tapināšu rakstu par jaunajiem draugiem.lv un internetu, kā tādu.
Iesākumā, tiem kas tagad cer ka es nolikšu draugiem.lv no galvas līdz kājām - kļūdāties. Centīšos konstruktīvi izteikt savu kritiku, prieku, bēdu vai vienvārd` sakot - viedokli. Par internetu - vēlos beidzot izstāstīt nelielu stāstu par to, cik ļoti internets ir sava valsts, par tā kārtību (to ko esmu novērojis) un to kādi likumi eksistē. Šis būs tāds virspusējs pastāsts par to kā ir, ja ir.

Draugiem.lv
Vispārīgi skatoties - pārmaiņas ir laba lieta, bet viņi (draugiem.lv) administrācija nebija rēķinājušies ar to, ka latviešu tauta ir jaunumus slikti uzņemoša. Viens bļauj, ka vairs nevar neko atrast, citam liekas ka ne tajā lapā iegājis un cits vispār draud pamest draugiem.lv tā kā tādu ilggadēju dzīvesbiedru.
Bet varu teikt droši - 999 no šiem sacītājiem paliks, pieradīs, apklusīs un beigās vēl slavēs padarīto. 1 no sacītājiem aizies. Un 9 no 10 aizgājējiem pēc neilga laika atgriezīsies.
Kā es tā varu teikt? Vienkārši! Latvija ir atkarīga no draugiem.lv. Protams būs tie, kas sacīs, ka esat brīvi no tā, bet padomājiet cik no jūsu draugiem kaut vai katru otro dienu pārbauda kas jauns draugos. Daudzi!
Nu tad nedaudz paķidāsim pa sadaļām, uzlabojumiem un manuprāt - kļūdām. Runāšu tikai par tām sadaļām, kuras pats regulāri lietoju un zinu kas ir mainījies un kas palicis, kā līdz tam.

1. Runā sadaļa
Ja līdz pārmaiņām Runā sadaļa nedaudz vairāk līdzinājās Twitterim, tad tagad varu 100% apgalvot, ka runā sadaļa ir kļuvusi par Facebook wall`u (sākumlapu profilā, kur parādās ko tavi draugi dara).

Plusi šim ir priekš galeriju, dienasgrāmatu un citu Runā lietu maniakiem. Ja tiek izveidota jauna galerija / dienasgrāmatas ieraksts tad tas automātiski parādās tur. Varu derēt, ka kādā brīdī tas kļūs kaitinoši, it īpaši kad pēc kāda pasākuma cilvēku jūra sagrūdīs savas bildes, bet tas vēl ir jāpieredz.
Nākamais pluss ir lapām / lietotajiem, kas iesaka visādas lietas, kas tiek ieteiktas tālāk - tā kā tagad rādās, kas ir ieteikuma autors, neviss kas ieteicis, tad:
1. Nebūs apnicīgi jāskatās uz visiem 15-gadnieku ģīmjiem, kas ir ieteikuši visu pēc kārtas. Tagad vismaz ir dažādība.
2. Vairāk tiek izceltas draugiem.lv lapas / profili - tiem, kas to lietu bīda, tas varētu patikt.
3. Prieciņš, ka uzejot uz ieteikumu parādās arī cik viņu jau ir ieteikuši - nav zili brīnumi. Pie tam tas pārtrauks to ciparu ēru. "Kāds cipars beigās, tik garš tev krāniņš". Tagad jau tu varēsi savu izmēru izvēlēties ;)


Mīnusi.
1. Kaut gan draugi klusē, tomēr varu pateikt - vai nu kāds ir aizmirsis pievienot atpakaļ datubāzi, vai arī šī datubāze ir pazudusi, bet tomēr... Visi no kuriem es bloķēju sarunas atkal runā. Nav vairs neviena bloķētā.
2. Būšu viens no tiem, kas činkst par to, ka draugi sāk pārāk daudz līdzināties facebook, bet tā diemžēl ir - varēja vismaz kaut kādu inovāciju no sevis pielikt, neviss apmēram nokaplēt no feiša.


2. Vēstules.
Vēstules vienā ziņā diez ko nav mainījušās - viņas tā jau bija savā ziņā soli priekšā visām citām portāla iespējām, bet savas izmaiņas arī šeit var manīt.
Plusi.
1. Vēstuļu autosaglabāšanās. Ģeniāla funkcija, ko sen vajadzēja ieviest! Cik neesmu vēstules šitā uzdrukājis uzspiedis "Tab" + "Enter" un šeku reki - izrādās, ka tur kāds links bijis un mana vēstule kaput. Bet tagad vismaz viņa būs saglabājusies.

2. Vēstuļu ādiņas aizvāktas. Piedodiet, bet viņām es jēgu nesaredzēju. Protams, ka sūtot kādu apsveikumu, uzaicinājumu vai ko tamlīdzīgu - izskatās smukāk, bet nūūū... Laiks mācīties smuki rakstīt. :)

3. Vēstuļu un SMS sadaļas apvienotas. Beidzot.

Mīnusi.
Diži nekādu mīnusu nav, bet tomēr gribētu piezīmēt, ka draugiem.lv teicās ka būšot jauni smaidiņi. Kaut kā redzu tikai vienu dzeltenu rausi, kas dara kaut ko nesaprotamu. Viņš pat nav līdzīgs ar citiem. Cerams, ka tas ir piemērs tam, kādi būs jaunie smaidiņi, ja nē es jutīšos pievilts - man patīk smaidīt. It īpaši ar glanci. :D


3. Izvēlne
Man varbūt ir alerģija pret dropmenu (izvēlni uz kuru uzejot viņa izklājas), jo savā laikā sanāca ar to monstru daudz cīnīties taisot sev uzdotos projektus, bet beigu beigās šādā izvēlne neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Sagādāja vairāk gļukus un problēmu nekā labumu. Varbūt draugi varēja piedomāt pie kādas citas alternatīvas (kaut gan dropmenu pats par sevi ir jauka lieta), bet tomēr viņš nav pārskatāms, ja vien neiemācās no galvas vai nav laba intuīcija.


4. Galerijas
Galerijas ir patīkami sataisītas divu iemeslu dēļ.
1. Patīkami, ka ir aizvākta ūdenszīme. Latvieši visi ir pārāk lieli profesionāļi fotošopā, lai viena nieka ūdenszīme sagādātu problēmas. Pie tam - ja ieliek kaut kādu ūber mākslas bildi un uz viņas virsū ir uzštancēts oranžais kleksis gribās kādam iemaukt. :D

5. Dienasgrāmata
Bet viens brutāls mīnuss no manas puses (kas vairāk attiecas uz izvēlni), par kuru vakar visu vakaru cepos - Lasītava. Nu nolāpīts. Un man likās, ka nu beidzot draugiem.lv dienasgrāmatās beidzot sāka veidoties kaut kāda kultūra, bet šīs pārmaiņas to var smagi paraut atpakaļ zem ūdens. Cerams, ka tā nenotiks.

Plusi.
1. Lielum lielais pluss atkal - youtube video izmēri samazināti. Nākamajā pasākumā šis fakts ir pelnījis tostu. :D
2. Titulbildes augšuplādes iespēja (es gan šo opciju nedomāju izmantot - titulbildes ievietoju, tikai orģinālvietnē, tātad blogspotā).

Tas apmēram arī būtu viss šim vakaram. Tēmu par internetu tomēr pietaupīšu citai reizei, jo to izskaidrotu tā, lai visi saprastu ir samērā grūti, pie tam - tas neiederas blakus šim rakstam. Piedošanu. :)

Kāds mums te viens romantiķis palicis :D

Jēziņ, nav pagājušas pat sešas stundas kopš pēdējā raksta un es atkal rakstu. Varbūt esmu slims? Man ir atkarība? Man ir bail! :D

Bet šoreiz tā īsi.

Esmu pamanījis vienu lietu, kas notiek pēdējā mēneša laikā - arvien vairāk cilvēki šķirās, netiek galā ar savām jūtām un tā tālāk.
Arī es esmu to skaitā un lieliski jūs saprotu. Un apsveicu tos kuriem viss kārtībā un apmierina šī brīža situācija.
Vēlējos tikai pateikt - Turamies! Viss būs labi un tiksim šim visam pāri. Un šādos mirkļos arī atklājas draugu īstā daba - īsti draugi šādos brīžos par Tevi atceras un atrod laiku parunāt! Pateiksim paldies arī viņiem! Manējie jau zin, kuri ir pelnījuši lielus paldies. Pasakiet paldies arī saviem.

Ceru, ka vismaz kādam kaut vai iekšēju liku pasmaidīt. Jūs visi esat labākie.

Šī vakara dziesma.


P.s. Arī ar mani pēdējo dienu laikā dīvainas lietas notiek. Izlasi un sapratīsi (cerams).
http://thesappy.blogspot.com/2011/04/sim-nosaukumu-es-nevelos-dot.html

Korāniskais roks ar nelielām reformām

Lai palielinātu - uzspied

Kā jūs domājat, kas ir grūtākais rakstot rakstu? Cepums tiem, kas atbildēja - iesākt rakstu. Atrast tos pareizos vārdus ar kuriem uzrunāt lasītāju.
Un kā jūs domājat, kas ir grūtākais rakstot rakstus Latvijas lasītājam? Cepumu paka tam, kas teica - izdibināt, vai patīk raksts vai nē. Vai tā nav vienkārši klaviatūras deldēšana. Prieks, par tādām publikāciju vietām, kā Orb`s (orb.lv) - cilvēki aktīvi dalās savās domās un viedokļos. Tas ir ļoti patīkami. Jā, tiem kas no maniem lasītājiem apgrozās arī orbā - raksta beigās ielikšu saiti uz profilu, ja nu ir interese palasīties komentārus vai komentēt.
Bet šoreiz nerakstīšu par blogošanu (šāda raksta tēma man galvā maisās, bet vēl nav kārtīgi apvēlusies, lai varētu likt uz "papīra"), bet iztirzāšu dažas tēmas. Pēc vakardienas traki dīvainā raksta (lasīt kā - publiskas sirds izkratīšanas), prasās uzlikt ko ierastāku.


Tātad, šīs dienas tēmas.
1. Protesti pret Korāna dedzināšanu Afganistānā izvēršas ANO darbinieku slaktiņā (...raksts Delfos)
2. Izglītības reformas. Mans skatījums (...iedvesma Delfos)
3. Roks. Latvija, Liepāja. (...raksts Liepājniekos)

1. Protesti pret Korāna dedzināšanu Afganistānā izvēršas ANO darbinieku slaktiņā 
Raksta īsā versija - Amīšu (amerikāņi) evaņģēlisti dedzina korānu un ANO mājā Afganistānā notiek slaktiņš - 20 ANO darbinieki novākti. Diviem no tiem nocirstas galvas.
Tā kā reliģija man ir samērā zināma lieta, bet nevaru sevi pieskaitīt nevienā no tām, jo manī kaut kā nav tās vēlmes pielūgt kādu citu, izņemot sevi (jokoju par to sevis pielūgšanu), tad atļaušos uzdot jautājumus (uz kuriem atbildes varat paturēt, jo šajā ziņā manas domas neizmainīsi) abām pusēm. Un pēdējā laikā, arvien biežāk pārliecinos, ka ticība ir lielākais sviests, ko esam izdomājuši, manuprāt. Tātad jautājumi.
1. Cik stulbam ir jābūt, lai šādi apsmietu citu ticību?
2. Cik zemiskam ir jābūt, lai nogalinātu sava iedomu draugu dēļ? Piedodiet, bet es esmu pietiekami aprobežots, lai ticētu tikai tam, kas man nesola mūžīgās mokas, ja nelaizīšu viņa kājstarpi.
3. Vai, jūs (ticīgie) ar saviem krustu kariem, neredzat, ka jūs mūs visus velkat uz pasaules iznīcību? Pie velna visus dzeramos ūdeņus, naftas un gāzes. Viņas ne tuvu nav izsīkumam, salīdzinājumā ar jūsu veselo saprātu. 
Esmu dzirdējis, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tātad, kad atkal modē atgriezīsies raganu dedzināšanas, verdzība un mēģinājumi iekarot Eiropu zirga mugurā?
Varu teikt no savas puses vienu - piedr**u jūsu sviestu, jūsu grāmateles, jūsu "vadoņus", jūsu multimiljardu shēmas kuras atļaujaties saukt par cilvēku glābiņiem. Reliģija ir lējusi vairāk asiņu, nekā devusi labumu.


2. Izglītības reformas. Mans skatījums.
No visa raksta man visvairāk acīs iekrita tieši šī teksta daļa. Citēju.

...izsaka bažas, ka pretējā gadījumā Latvija nespēs sasniegt Eiropas Savienības (ES) stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus, kas, cita starpā, paredz, ka 2020. gadā ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, 40 procentiem jaunu cilvēku būtu jābūt augstākajai izglītībai...

Un tagad neliela matemātika.
Vidusskolu vidusmērā pabeidz ~19 gadu vecumā.
Vidusmēra augstskolas mācības ilgst 4 gadus.
Tātad ~23 - 24 gadu vecumā.
Tā, tad tagad rēķinam.
2020 - 23 vai 24 = 1997 vai 1996
Tā nu mēs redzam, ka šie absolventi būs dzimuši attiecīgi `97. un `96. gadā dzimušie.
Šogad absolvē `95. gadā dzimušie.
Tālāk nemaz nevēlos komentēt. Paši redzat, ka ir gads, lai izmainītu izglītības sistēmu. Uzminiet nu - tas izdosies? Nē! Ir pietiekami salaists dēlī, lai vispirms saglābtu to kas ir un tikai tad mērķētu uz kaut kādiem Eiropas standartiem. Šai 40% atzīmei es noticētu ja ietu runa par 2020. gadu un PVN Latvijas apriņķī (jā, man māc šaubas par Latvijas suverenitāti).
Nemaz nesāksim tēmu par to, ka augstākā izglītība ir maksas pasākums, kuru nu nevar atļauties kurš katrs, neņemot kredītus.




3. Roks. Latvija, Liepāja.
Liepājniekos parādījās raksts, par to kā Liepājas jaunieši cenšas atdzīvināt roka tradīcijas Liepājā un Latvijā. Man prieks par viņu centieniem.
Bet neviļus aizdomājos - a kāda velna pēc roks ir miris Latvijā? PSRS īsti nevēlētos vainot, jo cik atceros, tad astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā roks tik bliezts tā kā traks var palikt. Roks bija visur. Protams arī pirms tam viņš bija, bet nedaudz mazākā mērā.
Pietam mums bija labs roks. Piemēram vēl tagad paklausoties kaut kādu poļu, čehu un citu ne to rietumniecisko valstu rokmūziku, ko viņi ražo mūsdienās, prātā nākt tas, ka mums līdzīgi meldiņi skanēja gadus 20 un pat 30 atpakaļ. Viņi līdz tam ir tikuši tikai tagad.
Kāds, kas ir nedaudz vairāk speciālists (un ar speciālists, es nedomāju advencētu wikipēdijas lasītaju, vai vanabī rokzvaigzni. Drīzāk vēlētos dzirdēt viedokli, no kāda, kas tiešām tam laikam izdzīvoja cauri un bija tajā iekšā par visiem simts) varētu man paskaidrot, kādēļ roks ieslīga komā?


Jautājumi Jums.
1. Jūsu idejas par reliģiju un lietām, kas notiek ap to.
2. Ja jums būtu iespēja kaut ko mainīt izglītības sistēmā, kas tas būtu?
3. Mūzikas attīstība Latvijā - ir / nav? Kas par to liecina?

Orb saite: http://d33m.orb.lv/
Draugu lapa: http://www.draugiem.lv/thesappy/

Šim nosaukumu es nevēlos dot

Mājās iestājies klusums. Viesi prom. Ballīte beigusies, gaismas izslēgtas un viss atpakaļ sliedēs. Vienīgi galds rīt būs jānovāc un tad tiešām par šo vakaru vairs liecinās tikai atmiņas.
Nez kādēļ, bet šis vakars man bija daudzu atklāsmju pilns. Laikam jau tādēļ, ka 24 stundu laikā manī daudz kas paspēja mainīties. Varbūt arī tādēļ, ka šīs diennakts laikā paspēju pabūt divas dažādas personas līdzīgās situācijās.
Sākam šo stāstu.
Vakardiena. Biju sarunājis ar savu, labu draugu (no tā teikt bērnības dienām), ka vajag pasēdēt, parunāt un tā teikt iemest. Kā nekā - nebiju ticies ar viņu jau pusgadu. Daudz kas uz sirds sakrājies, par ko jāparunā. Vakars lielisks, ar interesantām sarunām, skaistiem tostiem un šņabi, kas viegli iet iekšā. Nezinātājiem pateikšu - šņabis ir tā lieta, ko mans organisms neuzņem ar to lielāko sajūsmu. Varbūt arī tādēļ, pēc šis vielas lietošanas lielākos daudzumos man vienmēr paliek slikti. Un arī šis nebija izņēmuma gadījums, kaut gan par briestošo nelaimi neliecināja nekas. Bet liekoties uz auss es sapratu - nebūs labi. Īstenībā vairāk cerēju, ka nebūs pārāk slikta situācija. Teikšu godīgi - ir bijušas briesmīgākas reizes (piemēram, kad ieeju WC kamēr vēl tumsa, bet iznāku un saule jau uzaususi pat diezgan augstu.), bet šoreiz bija sajūta, ka vieglāk būtu pakārties nekā tikt pāri. Godīgi sakot - jutos, kā nožēlojamākā būtne uz zemes virsas. Lieks matērijas patēriņš. Bezjēdzīgs objekts.
Par laimi - izdevās tikt līdz savai gultiņai un iemigt. Atceroties pagājušo nakti sajūtos netīri. Protams šis rīts - paredzami smags. Ieklunkurēju dušā, apsēdos zem remdenas ūdens šalts un sāku pārdomāt vakardienas notikumus, sarunas. No vienas puses - patīkama tikšanās, bet no otras puses... mācība, vai pat sava veida zīme. Par zīmēm runājot - pienāk arī laiks doties uz filozofijas lekcijām (par lekcijām tās saucu, jo apnicis šis novazātais vārds - stundas. Stundas ir dienās, ne viss mācībās). It kā bija paredzēts ieskaites darbs, bet tas kaut kādu pārpratumu pēc nenotika un lekcijā viņi (pārējais kurss) skatījās kaut kādu filmu, kamēr es gulēju ar galvu uz galda un domāju, kas man vairāk sāp - galva vai prāts. Tā nu sanāca, ka visu lekciju nogulēju un tā kā tās bija vienīgās šodien - dodos mājās. Gulēt. Protams arī šoreiz misters Mērfijs ir uzdevumu augstumos un man visu dienu nezvanīja telefons tik daudz, kā tajās trijās stundās, ko nogulēju. Piedodiet, ja bija kas svarīgs sakāms, bet ceru ka saprotat mani.
Pamostos. Nedaudz atžirdzis. Tā kā šovakar ballīte un mana glaunā garderobes daļa atrodas pie omes, tad aidā. Ir interesanti ēst brokastis apmēram četros pa dienu. Es man liekas, ar savu neregulāro ēšanu būšu diezgan samocījis savu gremošanas sistēmu.
Ome pamana, ka neesmu īsti savā ādā un jautā vai man galva sāp. Protams. Kas gan man cits varētu sāpēt? :D Viņa man piedāvā iedzert kaut ko pret galvassāpēm. Bet tajā brīdī manā galvā notika kaut kāds klikšķis. Es tā arī īsti nesapratu, kas tas bija, bet tomēr tas pateica: "Nē! Nekādas zāles tu nedzersi! Izciet to ko esi savārījis! Pietiks ar to ka bojāji savu organismu vakar!"
Un tā arī tās galvassāpes līdz vakaram arī pārgāja, bez palīglīdzekļiem.

Rīkojam dzimšanas dienas ballīti kursa biedram (it kā jau no paralēlā kursa, bet to šoreiz neņemšu vērā). Izdzeram pa pudelei alus (protams ja atļaujamies saukt dē-laitu par alu) ar viņu, kamēr gatavojam cienastu. Runājam par visādām lietām un aizrunājamies arī līdz tam ka šovakar būs "jāiemet" šņabis. It kā bija tā runāts, bet izdzirdot vien to vārdu pār kauliem pārskrien šermuļi. Un atkal jau kaut kāds klikšķis galvā - šovakar nedzert. Vispār ne. Protams iedzēru vienu šotiņu (25 grami laikam) tikai aiz cieņas pret jubilāru. Bet tā visu vakaru - tēja un kafija.Un nez kādēļ pārdomas. Daudz pārdomas un sarunas. (Tiem kuri jautās - ko es daru ballītē, ja man pārdomu brīdis, tad varu atbildēt konkrēti - ballīte notika pie manis)
Sākumā biju šo vakaru samērā norakstījis - garastāvoklis galīgi nebija uz ballītes atzīmes, vairāk uz sarkastisku kamolu vilka. Bet situācija mainījās, kad ieradās kursa biedrene, kura teicās ka nebūs (nē, un es piektdien nedzirdēju, ka teici ka būsi) - zināju, ka būs interesantas sarunas, tādēļ prieks nedaudz atplauka manī.
Un arī šoreiz nekļūdījos. Bija interesantas sarunas. Bet šoreiz man sanāca daudz aizdomāties par dažādām tēmām. Un arī tādām, kas šobrīd nav tās patīkamākās. Ehh, ar šo meiteni ir forši runāties - esmu tik daudz par sevi uzzinājis (pats izsecinājis no sarunām). Un ne tikai par sevi - arī daudz ko jaunu par dažādām, man līdz šim svešām tēmām. Novēlu katram šādu sarunu biedru atrast.
Bet kādi tad ir secinājumi šovakar? Daži šī vakara:
1. atklāsme Esmu diezgan smagi sabojājis iespaidu par sevi daudzu cilvēku acīs. Īsti pat nezinu kādā veidā. Manā attieksmē pret lietām? Dēļ maniem uzskatiem? Vai arī mana uzvedībā ir neadekvāta? Kas ir tas?
 - Zinu, ka daudziem liekos vienaldzīga persona, kam interesē tikai lietas, par kurām pats uzskatu ka ir vērts interesēties. Esmu dzirdējis leģendas: "Viņa priekšā zeme varētu pavērties, bet viņš pat aci nepamirkšķinātu."
Diemžēl jāsaka, ka tie laiki ir garām. Protams mana attieksme pret apkārt notiekošo un personām blakus -  izturos atturīgi un uzticību manās acīs ir grūti iegūt, bet vai tas tiešām varētu būtu iemesls, kādēļ uz mani tiek raidīti ļaunie skatieni un pagrīdes runas.
- Varbūt mans nekomunikabilitāte? Jāatzīst vien ir, ka neesmu tas runīgākais cilvēks no pirmā skata. Bet man vajag laiku, lai aprastu ar cilvēku, iepazītu viņu un saprastu kuras ir top un kuras tabu tēmas. Tas arī ir iemesls, kādēļ nemēdzu izteikt pārsteidzīgus viedokļus un komentārus (un neskaitīsim manu ļaunās piezīmes par dažādām lietām).
- Mans paskats? Jā, protams priekš pirmā iespaida nav tas ideālākais tēls, bet varbūt arī tas ir labi, jo nesanāk sapīties ar man neinteresantiem cilvēkiem. Neesmu pārākais cilvēku šķirotājs, bet tomēr ir lietas ko neciešu un kuras man traucē, brīžiem pamatīgi kaitina. Un no manis Breds Pits, Džonijs Deps vai Arnolds Švarcneigers  nesanāks - neesmu tāda tipa persona. Un piedodiet Latvijas vidusmēra pelēkās peles, ja atšķiros no jūsu ideāla, kā būtu jāizskatās nopietnam cilvēkam, bet es nedomāju, ka kādreiz vēlēšos tā izskatīties. Saldie čaļi un cukurbeibes, trakiem panki un matainie, reliģijas apsēstiet, politikas pieviltie - piedodiet, bet jūsu rāmjos mana vieta neatradīsies. Man nav jūsu pārliecība par to kā šī dzīve dzīvojama un neesmu patriots tām pašām lietām, kam ticat jūs. Citēšu K. Ulmani: "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās."

2. atklāsme Šī gan ir ne viss vakara, bet nedēļas atklāsme, kura šovakar tika apstiprināta. Esmu kļuvis par darbaholiķi. Labi, varbūt būtu pārsteidzīgi to tā tagad saukt, bet esmu devis tam šīs slimības nosaukumu. Kādēļ? Visu nedēļu diezgan aktīvi rušināju lietas uz priekšu, lai ātrāk viss notiek. Sajutu sava veida atkarību - kaut ko visu laiku darīt. Un šodien, kad ballīte pārcēlās no maniem apartamentiem uz Foteina deju placi, un kad izskanēja jautājums par to vai es došos, manā galvā vispirms pazibēja aina ar to kā rīt ap pusdienas laiku, vēl saguris un vismaz morāli netīrs izvelšos no gultas, kas nozīmē, ka visa atlikusī diena paies bezjēdzīgi. Protams, gan jau foncī būtu bijis jautri, bet vai 5 jautru stundu vietā ir jāupurē vesela diena. Šis gan ir spriežams jautājums, bet tomēr dažreiz der nodot pa bremzēm un pateikt sev - Pietiek! Rīt arī ir diena!
Varbūt kādā brīdī es pamatīgi ar šo ieraušu auzās, bet kamēr ar dēli pa pieri nedabūšu (tēlaini izsakoties), tikmēr brīdis nopietnības.

3. atklāsme Šī lieta mani šovakar nošokēja. Labi, tas ka šovakar iztiku bez grādīgā - patīkami apzināties, ka rītdiena arī būs diena, bet tas ka organisms arvien mazāk prasa smēķēt. Tagad ir dilemma - atmest kamēr vēl var, vai arī tomēr palikt pie ieraduma. Ehh, to, lai izdomā mans organisms.
Pēdējās nedēļas laikā jūtu liekas pārmaiņas sevī, bet diemžēl ne uz to labo pusi - esmu apsēst ar nerimstošu vēlmi kaut ko darīt noderīgu, vēlme pabūt vienam un organisma pēkšņa atteikšanās no lietām.
Ar to vēlmi pabūt vienam ir diezgan sarežģīti. Man nav vēlme tagad vienam pašam sēdēt dzīvokļa tumšākajā stūrī, tieši otrādi - pēdējā laikā cenšos veidot kontaktu ar cilvēkiem, bet tajā pašā laikā ir vēlme padzīvot kādu laiku priekš sevis. Ar šo es nesaku - aizmirstiet par mani, kā personu. Viss ir tāpat, tikai manī kaut kas smagi sagājis uz īso.


Esmu baigi aizrunājies un atkal nedaudz nobraucis no tēmas. Kas tur īsti bija ar tām divām personām 24 stundu laikā?
Tātad. Kā jau teicu - vienā vakarā esmu pilnīgi opā, bet tā teikt otrajā mēģinājumā esmu kristāla dzidrs. Un šis uzvedināja mani uz vairākiem jautājumiem:
1. Vai pilnīga atteikšanās no grādīgajiem mani padarīs par garlaicīgu personu?
2. Vai alkoholiķis un pilnīgs atturībnieks ir vienlīdz slikti?
3. un vēl čupa nedaudz mazsvarīgāku jautājumu.

(Pārdomu brīdis)

Ai! Es pat vairs nezinu, kas un kādēļ notiek tā, kā tas notiek un vispār kādēļ, es visu šo rakstu? Vai to nevajadzētu atstāt vienkārši piemiņai sev, kad būšu atkal savācies, vai arī publicēt, lai kāds, kurš iebraucis tādās pašās auzās kā es varētu smelties "iedvesmu".
Jautājumu vairāk, nekā atbildes.
Es varētu uzrakstīt vēl trīs reizes garāku rakstu, bet tas man nedos skaidrību.


Paldies, ja izlasīji līdz galam un ja tev tas lika aizdomāties.