Man tādās krāsās ir klaviatūra.

Cerēju, ka šodienas ieraksts nepienāks, bet tomēr nevaru noturēties. Bet centīšos īsi un konkrēti (cik nu es protu).
Iesākumā pateikšu godīgi - neesmu es nekāds patriots, ne Latvijas, ne Vācijas, ne ASV, ne Āfrikas. Piedodiet tie, kas cerēju ka esmu. Nav man mīlestības pret šo rajonu, pilsētu, valsti vai mūsu planētu vispār. Bet ar visu to man ir savu principi! Pirmkārt, es cenšos nepiegružot šo vietu (es tikai cenšos!). Es esmu no tiem, kas nēsās šokolādes papīrīšus, tukšas čipsu pakas un kolas pudeles savā kabatā / somā. Ziniet kādēļ? A tādēļ, ka man ir principi un mani iemācīja nepie*ir*t vietu kur uzturos. Tiem, kuriem nav problēmas nočurā pilsētas centrālo ēku, laukumu vai pieminekli varu teikt tikai vienu - jūs esat zemākā līmenī par mani! Es pēc dabas nedalu cilvēkus pa kārtām (varbūt neciešu kādu rasu, tautu vai cilvēku, bet es samierinos, ka tādi ir un tur neko nevar loģisku padarīt), bet šoreiz es kādu uzskatu par zemāku!
Bet kas tad man tā aizrāvis šodien? Varbūt tas, ka kvalifikācijas darbs nu tikai sāk parādīt savus untumus, varbūt arī siltais laiks kādu sliktu iespaidu atstājis, bet tomēr nemelošu jums un teikšu godīgi - šī, tā sauktā Eiropas diena. Jūs jau zināt par ko es runāju. Par to Eiropas dienu, kas kā dāvana katru gadu tiek pasniegta ar melni oranžo lentīti un piedevām - salūtu.
Eiropas diena? Kā man to būtu jāsaprot? Eiropā beidzās karš un tā kļuva brīva? Pašķirsti vēstures grāmatu un jūs redzēsiet, ka tajā brīdī mūsu valstij sākās tikai lielākie prieki!
Par ko man uzsist pa plecu tiem karaspēkiem, kas iesoļoja Berlīnē? Jūs Hitleru tā tai tā nenogalinājāt (neaizmirsīsim, ka pašnāvība (vai arī kāda cita no vēstures versijām, par to kas notika bunkurā). Neviens no jūsu vectēviem neielika viņam pakausī svina rotājumu! Neviens!
Bet es zinu ko vācieši izdarīja pēc tam, kad viņiem atņēma visu - savāca savāca tā jau neesošos resursus un savus kara pulkus nogādāja mājās. Vācijā! Viņu dzimtenē! VIŅU ZEMĒ!
Ko es ar to vēlējos pateikt? Es nevēlējos neko pateikt, bet gan likt aizdomāties par to, kas pa šiem gadiem darījis lielāku ļaunumu.
Un tagad daži jautājumu, kas radās šīs dienas laikā (man taisot savu diplomdarbu ir daudz laika domāt):
1. Mums 9. maiju svinēja PSRS. Kādēļ to vēl svin izbijušajās PSRS zemēs pēc tam, kad šis režīms (nebīstos šo vārdu) jau nav otro dekādi?
2. Kā šos svētkus diez svin, Rietumeiropas valstīs? Vai ar tādu pašu Jāņu nakts izēšanos / izdzeršanos, kā pie mums?
3. Cik ilgi jūs turpināsiet svinēt šo "uzvaru"? Tie kas šo uzvaru ieguva, ja vēl jau nav labākos medību laukos, tad tālu no tā nav (žēl jau tā teikt, bet diemžēl tā ir skarbā realitāte).
4. Kādēļ Eiropas dienas salūtu pavada dziesmas krievu mēlē? Man patīk arī angļu, franču un vācu valoda. Kur viņu dziesmas?
5. Kad beidzot būs lielais paldies Anglijai, ASV un citām zemē, kas palīdzēja tikt līdz šai uzvarai? Varbūt neesmu piefiksējis, bet tomēr...

Un šīs dienas top jautājums, no Pana Klekša (Radio SWH, bla, bla, bla.) kuru varbūt pārfrāzēšu, jo SWH arhīvā tas nav pieejams.
Vai tiešām ir tādas svinības nepieciešams zinot, cik daudz upurus nesis šis karš?

Iesaku noklausīties: http://www.radioswh.lv/swh/index.php?option=com_content&view=article&id=143&Itemid=170