[How To] Install Zune theme on XP Pro x64

 I know the Zune theme has been around for a while and may be old news to most of you but there is a simple solution to the error that is output when a user tries to install the ZuneDesktopTheme.msi from Microsoft on a x64 version of Windows.

1. Search Google for a file called orca.msi, this is a MSI "manipulation" tool from MS.
1a. Or you can download it from here
2. Install orca, the defaults are fine
3. Download the Zune desktop theme, the direct link from MS is above ^
4. Right click on the ZuneDesktopTheme.msi and select edit with Orca
5. Under the Tables section(left) go to InstallExecuteSequence
6. In the Action-Condition-Sequence section(right) highlight LaunchConditions and Del
6A. Or right click the LaunchCondtions entry in the database and select Drop row
7. Answer yes to the prompt and then save and exit
8. Install the MSI as normal

Enjoy!!

Viedoklis pusotrā stundā

Sveiciens visiem. Esmu kādu brīdi ieturējis pauzi rakstu darbiem, kaut gan ik pa brīdim bija vēlme kādu rakstu uzcept. Tad nu tas brīdis ir pienācis.

Pauzīti ieturēju, jo kvalifikācijas darbs man drīz nobeigs, jo tālāk jo vairāk problēmu un vēl bonusā vēl jāuzraksta biznesa plāns (beidzot jāuzraksta!!!). Par laimi ar biznesa plānu man neiet tik grūti – rakstu par to ko sajēdzu, tā kā nevajadzēs mūžību, lai atrastu visu informāciju, jo vairāk vai mazāk visā tajā orientējos. Bet nu tad ķeramies pie plāna punktiem. ;)

 

Tēmas:

-          Draugiem.lv jaunais #2

-          Kaut kas nedaudz mainījies

Draugiem.lv jaunais #2
Šis nebūs tik pozitīvs raksts, kā iepriekš, jo nu jau esmu atradis visas lietas, kuras mani neapmierina. Kaut gan godīgāk būtu teikti – kaitina. Pirms iepriekšējā raksta nebiju kārtīgi izpētījis kad pieliek bloga ierakstu. Un tad kad ieraudzīju – gluži vai matus no galvas sāku plēst ārā.
1. Ir aizvākta tāda „nenozīmīga” funkcija – jaunākās dienasgrāmatas, kur varēja apskatīt pilnīgi nepazīstamu cilvēku dienasgrāmatas ierakstus un līdz ar to – šim cilvēkam bija lielāka iespēja ka viņa raksts tiks padots tālāk. Protams, ka izklausās pēc tiešākās statistikas audzēšanas, bet tur jūs mani nevarat vainot – es blogot sāku ar domu par to, kā varētu nest vēstu pasaulē. Labs piemērs – Neo (I. Poikāns). Viņam ir vienkārši ģeniāli raksti un par viņiem nemaz neuzzinātu ja nebūtu twitteris. Kas notiktu, ja twitteris pateiktu, ka turpmāk saites uz lapām nedrīkst likt? Hmm. Samazinās vēl vairāk iespēja izlasīt labus rakstus no Neo puses.
Sausai statistikai. Blogi kuri tika rakstīti pirms pārmaiņām 48 stundas pēc publicēšanas sasniedza vidēji ~90 skatījumus (kas manuprāt priekš dienasgrāmatas ieraksta ir labi), tad tagad nedēļu pēc publicēšanas ir  ~45 skatījumi. Pat tie kuriem matemātika nav stiprā puse, labi saprot ka tas ir smags rādītājs.
Labi, neiešu brēkt tagad par to, bet nu nepatīkamas pārmaiņas.

2. Man nāk smiekli par to kā draugiem.lv labo savas nepilnības.  Tie kas kādu laiku seko līdz maniem rakstiem atceras noteikti rakstu par to kā varēja apmānīt statistikas aparātu un uzzināt savu pēdējo skatītāju, nemaz negaidot pusnakti.
Uzminiet nu! Kur kļūda ir salabotu un ko vairs nevar apskatīties. Tieši tā – pēdējo lūriķi. :) Bet smieklīgi ir tas, kā šī problēma ir risināta. Pavisam vienkārši – atņemam iespēju mainīt laika joslas. Nu čaļi – tas ir tiešām klibs veids, kā labo savas kļūdas. Bet tas vien pierāda jūsu (gan jau saprotiet ar ko runāju) spējas šajā darbā un attieksmē pret klientu. Un ne jau šī kļūda jums nesa zaudējumus miljonu mērā.

3. Samainītās puses. Nu tas tiešām ir kaitinoši, ka paņem un piemēram apmaina puses „Sūtīt” pogai pie vēstulēm. Un kurā brīdī tur ērtība?
4. Jā, jā – fesbuks , feisbuks... Es esmu vienīgais, kas ir pieradis pie smukās rižās zvaigznītes pie cilvēka vārda, ja viņš ir onlainā, ne viss kaut kāda maziņa, nepamānāma rimbulīša profila bildes sturī? Šo arī skatos, ka oranžie aizguvuši no feisbuka kubika profila bildes stūrī. Skat, skat – drīz vēl sāks rādīties pelēkie rumbulīši – redz šis jau kādu laiku draugos neko nedara, bet ārā izgājis arī gluži nav. Ja jau feisbukuma tā ir, tad kādēļ ne?

-         
Un ja jau par Facebook runājam, tad esmu jau nokalis savu plānu par draugiem.lv boikotēšanu. Grozīšos feisītī un reizi pa reizei ieklīdīšu draudziņos. Kāda diža atšķirība – nu jau draugiem.lv nu pilnīgi neatšķiras no feiša, ja nu vienīgi ar to, ka facebook neparasa naudu par katru mēslu. Un draugi vēl nevar saprast, kādēļ neizdevās iekarot Eiropas tirgu. Euu!! Rietumeiropā neviens neies maksāt, ja ir pieejama alternatīva versija. Laikam latvieši tiešām ir apsēsti ar naudas pelnīšanu uz katra stūra.


Kaut kas nedaudz mainījies
Šī būs tā raksta daļa, kurā nedaudz pamuldēšu, pafilozofēšu, sirdi pakratīšu un vienkārši pastāstīšu kā tad gājis pa šo laiku.
1. Ja jau beidzām ar latviešiem un naudu, tad varam arī ar to iesākt.
Pēdējā laikā rodas sajūta, ka nauda šajā valstī ir vienkārši savākta vienā čupā un aizdedzināta, jo savādāk tās trūkumu es nespēju izskaidrot. Jā, jā – pēdējos gadus viņa nevienam nav daudz, bet nu jau man liekas, ka ir stingri par traku tas aizgājis.
  Gadījās vienu dienu aizšaut līdz mūsu galvaspilsētai un ko, lai saka – bēdīgs skats. Atliek vien apmēram citēt vienas latvju dziesmas vārdus (apmēram, jo precīzi neatceros tekstu) – „...un ubaga lūdzošā seja atspīd kādas lepnas mašīnas logos...”

-          Gan jau, ka kādus no jums šo dziesmu zin. Bet ne pat to. Kaut kā pa Liepāju dzīvojoties neesmu tik ļoti piefiksējis to nabadzību, varbūt šajā pilsēt pietrūks lepnu stikla daudzstāveņu kuras tikai paspilgtina stuāciju.
Arī pašam tagad ar naudām grūti (un arī šajā ziņā ir atbildīgas dažas Latvijas instances ar savu LĒNO darbību un šeit neiet runa par aizkavējušos pārskaitījumu bankas kontā). Šī mēneša stipendija bija un izbija. Grūti iedomāties, kas darīsies, ka pabeidzot (ja pabeiģšu, bet par šo vēlāk) skolu nebūs arī šis stipendijas. It īpaši, ja došos mācīties tālāk – tam visam to kāpostu vajag. /Saķeru galvu/

-          2. Skola mani drīzumā nobeigs. Precīzāk būtu teikt – kvalifikācijas darbs (tā saucamais – diplomdarbs). Jo tālāk, jo vairāk problēmu. Stulbākais ir tas, ka vēl neesmu taisīt un nu jau problēmas ir līdz ausīm. Piemēram. Lai precīzi uztaisītu manu galdu, kas nozīmē sagatavot detaļas ar lāzeru vai ūdensgriešanu – 900 Ls vienu. Piedodiet, bet pat ja es būt visu gadu krājis stipendiju, es to nespētu atļauties. Precīzāk – mans diplomdarbs izmaksātu tikpat, cik viens gads augstskolā. Nice!
Un kā pie velna to galdu es uztaisīšu precīzi man nav ne mazākās jausmas, jo LMV KID nodaļā šādu iespēju nav un neticu, ka tuvākajā desmitgadē arī parādīsies. Tātad- atliek tikai konsultēties ar kvalifikācijas darba vadītājiem un izlemt. Tā vien liekas, ka galds būs jāatstāj tikai koncepta līmenī un viss.

-          3. Vismaz viens diplomdarbs man patīk – mana kursabiedra (itkā paralēlkursa, bet who give a s***? :D ) Rolanda diplomdarbs. Videoklips grupai Laime Pilnīga. Mmm, superīgi pavadīta sestdiena un svētdiena. Kaut gan tikai ļoti aktīvi strādāts, ar miega trūkumu, bet tomēr forša pieredze un jauki pavadīts laiks. Un kopš pagājušās nedēļas nogales nepārtraukti jautāju sev – kāda velna pēc negāju uz AVMM (audio vizuālā mediju māksla. Pareizi?) nodaļu? Kas man lika iet uz kokiem, kur ta arī neko īsti neesmu iemācījies. Cik muļķis esmu atnācis, tik aiziešu. Vismaz darbā ar koku. Bet tomēr reizē ir liels prieks, ka mums ir iedzīta kompozīcija (varbūt ne tajā līmenī kuru skolotāji gaida, bet vismaz ir sajēga pietiekami, lai startētu tālāk) un pats galvenais – domāšana. Tas atsver visu praktisko neprašanu.
Bet nu jā – klipa filmēšanas laikā sapratu par visiem 100%, ka esmu 20. / 21. gadsimta mākslas cilvēks. Nu ko – cerams, ka tikšu augstskolā nostartēt.

4. Ja sesdiena un svētdiena gāja labi, tad otrdiena un trešdiena bija pilnīgi sviests – problēma, problēmas galā un grstāvoklis pilnīgi zem nulles.  Bet gribu pateikt paldies foršo trijotnei kas mani aizvilka ballēties – tas bija nepieciešams.
Un redz kā, pierādīju to ko teicu – ballīte ar vienu alu arī ir ballīte. Tomēr ir! Un pie tam kārtīga. :)

-         
5. Ceļā uz Rīgu iesāku lasīt Remarka „Trīs draugi”. Varu teikt, ka laba grāmata, kaut gan esmu ticis tikai līdz 50.lpp. Bet biedējošākais ir tas, ka šī grāmata mani ir atradusi īstajā laikā – laikā, kad es uzdodu sev tādus pašus jautājumu, kā grāmatas galvenais varonis. Laikā kad ar mani notiek līdzīgas lietas un laikā, kad man ir apkārt līdzīgi cilvēki. Brīžiem bail lasīt tālāk – paranoja. :D Un vēl pa virsu – grāmatā aprakstītā pasaule ir tāda, kāda manuprāt varētu būt daļa no ideālās pasaules.
 Bet nu tiem, kas vēl nav paspējuši izlasīt šo grāmatu – iesaku. Labs.

6. Nu ko – esmu apmēram visu kas uz sirds izrakstījis un nu jau pat varētu tuvoties uz beigšanu, bet vispirms jāiemet vēl pāris random fakti.
---- Man izdevās atdzīvināt veco portatīvo datoru. Tagad man viņš kalpo kā rakstāmmašīna bez interneta  (tādu viņš man vairs neuztver). Bet nu vismaz nerodas vēlme līst netā paralēli rakstot – slinkums pagriezites pie otra kompja. :D
---- Šīs nedēļas secinājums: „Man ar meitenēm, ta pat kā ar šķiltavām – viss ir baigi forši, bet tad pazaudēju.”
Vismaz labi, ka neesmu no tiem kas pārdzīvo – tad šitā nedēļa būt fail.

-          ---- Un nobeigumā pieminēšu, ka turpmāk visu rakstus rakstīšu blogspotā ( http://thesappy.blogspot.com ) un draugos iemetīšu tikai linku. Domāju, ka tie kas vēlēsies izlasīt – tie izlasīs, kas ne – ne.

P.s. Šodien sanāca tāds labi liels raksts, tādēļ iemetīšu dažus faktus par šo rakstu.
Sākts: 19:58
Beigts: 21:38
docx fails aizņem: 20.0 KB (3 pilnas word faila lapas)
Vārdu skaits:  ~1370

Jauns apelsīnkrāsas draugs.

Sveiki, kā jau vakar (vai arī varbūt šorīt) ietvītoju draugos, tad tapināšu rakstu par jaunajiem draugiem.lv un internetu, kā tādu.
Iesākumā, tiem kas tagad cer ka es nolikšu draugiem.lv no galvas līdz kājām - kļūdāties. Centīšos konstruktīvi izteikt savu kritiku, prieku, bēdu vai vienvārd` sakot - viedokli. Par internetu - vēlos beidzot izstāstīt nelielu stāstu par to, cik ļoti internets ir sava valsts, par tā kārtību (to ko esmu novērojis) un to kādi likumi eksistē. Šis būs tāds virspusējs pastāsts par to kā ir, ja ir.

Draugiem.lv
Vispārīgi skatoties - pārmaiņas ir laba lieta, bet viņi (draugiem.lv) administrācija nebija rēķinājušies ar to, ka latviešu tauta ir jaunumus slikti uzņemoša. Viens bļauj, ka vairs nevar neko atrast, citam liekas ka ne tajā lapā iegājis un cits vispār draud pamest draugiem.lv tā kā tādu ilggadēju dzīvesbiedru.
Bet varu teikt droši - 999 no šiem sacītājiem paliks, pieradīs, apklusīs un beigās vēl slavēs padarīto. 1 no sacītājiem aizies. Un 9 no 10 aizgājējiem pēc neilga laika atgriezīsies.
Kā es tā varu teikt? Vienkārši! Latvija ir atkarīga no draugiem.lv. Protams būs tie, kas sacīs, ka esat brīvi no tā, bet padomājiet cik no jūsu draugiem kaut vai katru otro dienu pārbauda kas jauns draugos. Daudzi!
Nu tad nedaudz paķidāsim pa sadaļām, uzlabojumiem un manuprāt - kļūdām. Runāšu tikai par tām sadaļām, kuras pats regulāri lietoju un zinu kas ir mainījies un kas palicis, kā līdz tam.

1. Runā sadaļa
Ja līdz pārmaiņām Runā sadaļa nedaudz vairāk līdzinājās Twitterim, tad tagad varu 100% apgalvot, ka runā sadaļa ir kļuvusi par Facebook wall`u (sākumlapu profilā, kur parādās ko tavi draugi dara).

Plusi šim ir priekš galeriju, dienasgrāmatu un citu Runā lietu maniakiem. Ja tiek izveidota jauna galerija / dienasgrāmatas ieraksts tad tas automātiski parādās tur. Varu derēt, ka kādā brīdī tas kļūs kaitinoši, it īpaši kad pēc kāda pasākuma cilvēku jūra sagrūdīs savas bildes, bet tas vēl ir jāpieredz.
Nākamais pluss ir lapām / lietotajiem, kas iesaka visādas lietas, kas tiek ieteiktas tālāk - tā kā tagad rādās, kas ir ieteikuma autors, neviss kas ieteicis, tad:
1. Nebūs apnicīgi jāskatās uz visiem 15-gadnieku ģīmjiem, kas ir ieteikuši visu pēc kārtas. Tagad vismaz ir dažādība.
2. Vairāk tiek izceltas draugiem.lv lapas / profili - tiem, kas to lietu bīda, tas varētu patikt.
3. Prieciņš, ka uzejot uz ieteikumu parādās arī cik viņu jau ir ieteikuši - nav zili brīnumi. Pie tam tas pārtrauks to ciparu ēru. "Kāds cipars beigās, tik garš tev krāniņš". Tagad jau tu varēsi savu izmēru izvēlēties ;)


Mīnusi.
1. Kaut gan draugi klusē, tomēr varu pateikt - vai nu kāds ir aizmirsis pievienot atpakaļ datubāzi, vai arī šī datubāze ir pazudusi, bet tomēr... Visi no kuriem es bloķēju sarunas atkal runā. Nav vairs neviena bloķētā.
2. Būšu viens no tiem, kas činkst par to, ka draugi sāk pārāk daudz līdzināties facebook, bet tā diemžēl ir - varēja vismaz kaut kādu inovāciju no sevis pielikt, neviss apmēram nokaplēt no feiša.


2. Vēstules.
Vēstules vienā ziņā diez ko nav mainījušās - viņas tā jau bija savā ziņā soli priekšā visām citām portāla iespējām, bet savas izmaiņas arī šeit var manīt.
Plusi.
1. Vēstuļu autosaglabāšanās. Ģeniāla funkcija, ko sen vajadzēja ieviest! Cik neesmu vēstules šitā uzdrukājis uzspiedis "Tab" + "Enter" un šeku reki - izrādās, ka tur kāds links bijis un mana vēstule kaput. Bet tagad vismaz viņa būs saglabājusies.

2. Vēstuļu ādiņas aizvāktas. Piedodiet, bet viņām es jēgu nesaredzēju. Protams, ka sūtot kādu apsveikumu, uzaicinājumu vai ko tamlīdzīgu - izskatās smukāk, bet nūūū... Laiks mācīties smuki rakstīt. :)

3. Vēstuļu un SMS sadaļas apvienotas. Beidzot.

Mīnusi.
Diži nekādu mīnusu nav, bet tomēr gribētu piezīmēt, ka draugiem.lv teicās ka būšot jauni smaidiņi. Kaut kā redzu tikai vienu dzeltenu rausi, kas dara kaut ko nesaprotamu. Viņš pat nav līdzīgs ar citiem. Cerams, ka tas ir piemērs tam, kādi būs jaunie smaidiņi, ja nē es jutīšos pievilts - man patīk smaidīt. It īpaši ar glanci. :D


3. Izvēlne
Man varbūt ir alerģija pret dropmenu (izvēlni uz kuru uzejot viņa izklājas), jo savā laikā sanāca ar to monstru daudz cīnīties taisot sev uzdotos projektus, bet beigu beigās šādā izvēlne neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Sagādāja vairāk gļukus un problēmu nekā labumu. Varbūt draugi varēja piedomāt pie kādas citas alternatīvas (kaut gan dropmenu pats par sevi ir jauka lieta), bet tomēr viņš nav pārskatāms, ja vien neiemācās no galvas vai nav laba intuīcija.


4. Galerijas
Galerijas ir patīkami sataisītas divu iemeslu dēļ.
1. Patīkami, ka ir aizvākta ūdenszīme. Latvieši visi ir pārāk lieli profesionāļi fotošopā, lai viena nieka ūdenszīme sagādātu problēmas. Pie tam - ja ieliek kaut kādu ūber mākslas bildi un uz viņas virsū ir uzštancēts oranžais kleksis gribās kādam iemaukt. :D

5. Dienasgrāmata
Bet viens brutāls mīnuss no manas puses (kas vairāk attiecas uz izvēlni), par kuru vakar visu vakaru cepos - Lasītava. Nu nolāpīts. Un man likās, ka nu beidzot draugiem.lv dienasgrāmatās beidzot sāka veidoties kaut kāda kultūra, bet šīs pārmaiņas to var smagi paraut atpakaļ zem ūdens. Cerams, ka tā nenotiks.

Plusi.
1. Lielum lielais pluss atkal - youtube video izmēri samazināti. Nākamajā pasākumā šis fakts ir pelnījis tostu. :D
2. Titulbildes augšuplādes iespēja (es gan šo opciju nedomāju izmantot - titulbildes ievietoju, tikai orģinālvietnē, tātad blogspotā).

Tas apmēram arī būtu viss šim vakaram. Tēmu par internetu tomēr pietaupīšu citai reizei, jo to izskaidrotu tā, lai visi saprastu ir samērā grūti, pie tam - tas neiederas blakus šim rakstam. Piedošanu. :)

Kāds mums te viens romantiķis palicis :D

Jēziņ, nav pagājušas pat sešas stundas kopš pēdējā raksta un es atkal rakstu. Varbūt esmu slims? Man ir atkarība? Man ir bail! :D

Bet šoreiz tā īsi.

Esmu pamanījis vienu lietu, kas notiek pēdējā mēneša laikā - arvien vairāk cilvēki šķirās, netiek galā ar savām jūtām un tā tālāk.
Arī es esmu to skaitā un lieliski jūs saprotu. Un apsveicu tos kuriem viss kārtībā un apmierina šī brīža situācija.
Vēlējos tikai pateikt - Turamies! Viss būs labi un tiksim šim visam pāri. Un šādos mirkļos arī atklājas draugu īstā daba - īsti draugi šādos brīžos par Tevi atceras un atrod laiku parunāt! Pateiksim paldies arī viņiem! Manējie jau zin, kuri ir pelnījuši lielus paldies. Pasakiet paldies arī saviem.

Ceru, ka vismaz kādam kaut vai iekšēju liku pasmaidīt. Jūs visi esat labākie.

Šī vakara dziesma.


P.s. Arī ar mani pēdējo dienu laikā dīvainas lietas notiek. Izlasi un sapratīsi (cerams).
http://thesappy.blogspot.com/2011/04/sim-nosaukumu-es-nevelos-dot.html

Korāniskais roks ar nelielām reformām

Lai palielinātu - uzspied

Kā jūs domājat, kas ir grūtākais rakstot rakstu? Cepums tiem, kas atbildēja - iesākt rakstu. Atrast tos pareizos vārdus ar kuriem uzrunāt lasītāju.
Un kā jūs domājat, kas ir grūtākais rakstot rakstus Latvijas lasītājam? Cepumu paka tam, kas teica - izdibināt, vai patīk raksts vai nē. Vai tā nav vienkārši klaviatūras deldēšana. Prieks, par tādām publikāciju vietām, kā Orb`s (orb.lv) - cilvēki aktīvi dalās savās domās un viedokļos. Tas ir ļoti patīkami. Jā, tiem kas no maniem lasītājiem apgrozās arī orbā - raksta beigās ielikšu saiti uz profilu, ja nu ir interese palasīties komentārus vai komentēt.
Bet šoreiz nerakstīšu par blogošanu (šāda raksta tēma man galvā maisās, bet vēl nav kārtīgi apvēlusies, lai varētu likt uz "papīra"), bet iztirzāšu dažas tēmas. Pēc vakardienas traki dīvainā raksta (lasīt kā - publiskas sirds izkratīšanas), prasās uzlikt ko ierastāku.


Tātad, šīs dienas tēmas.
1. Protesti pret Korāna dedzināšanu Afganistānā izvēršas ANO darbinieku slaktiņā (...raksts Delfos)
2. Izglītības reformas. Mans skatījums (...iedvesma Delfos)
3. Roks. Latvija, Liepāja. (...raksts Liepājniekos)

1. Protesti pret Korāna dedzināšanu Afganistānā izvēršas ANO darbinieku slaktiņā 
Raksta īsā versija - Amīšu (amerikāņi) evaņģēlisti dedzina korānu un ANO mājā Afganistānā notiek slaktiņš - 20 ANO darbinieki novākti. Diviem no tiem nocirstas galvas.
Tā kā reliģija man ir samērā zināma lieta, bet nevaru sevi pieskaitīt nevienā no tām, jo manī kaut kā nav tās vēlmes pielūgt kādu citu, izņemot sevi (jokoju par to sevis pielūgšanu), tad atļaušos uzdot jautājumus (uz kuriem atbildes varat paturēt, jo šajā ziņā manas domas neizmainīsi) abām pusēm. Un pēdējā laikā, arvien biežāk pārliecinos, ka ticība ir lielākais sviests, ko esam izdomājuši, manuprāt. Tātad jautājumi.
1. Cik stulbam ir jābūt, lai šādi apsmietu citu ticību?
2. Cik zemiskam ir jābūt, lai nogalinātu sava iedomu draugu dēļ? Piedodiet, bet es esmu pietiekami aprobežots, lai ticētu tikai tam, kas man nesola mūžīgās mokas, ja nelaizīšu viņa kājstarpi.
3. Vai, jūs (ticīgie) ar saviem krustu kariem, neredzat, ka jūs mūs visus velkat uz pasaules iznīcību? Pie velna visus dzeramos ūdeņus, naftas un gāzes. Viņas ne tuvu nav izsīkumam, salīdzinājumā ar jūsu veselo saprātu. 
Esmu dzirdējis, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tātad, kad atkal modē atgriezīsies raganu dedzināšanas, verdzība un mēģinājumi iekarot Eiropu zirga mugurā?
Varu teikt no savas puses vienu - piedr**u jūsu sviestu, jūsu grāmateles, jūsu "vadoņus", jūsu multimiljardu shēmas kuras atļaujaties saukt par cilvēku glābiņiem. Reliģija ir lējusi vairāk asiņu, nekā devusi labumu.


2. Izglītības reformas. Mans skatījums.
No visa raksta man visvairāk acīs iekrita tieši šī teksta daļa. Citēju.

...izsaka bažas, ka pretējā gadījumā Latvija nespēs sasniegt Eiropas Savienības (ES) stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus, kas, cita starpā, paredz, ka 2020. gadā ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, 40 procentiem jaunu cilvēku būtu jābūt augstākajai izglītībai...

Un tagad neliela matemātika.
Vidusskolu vidusmērā pabeidz ~19 gadu vecumā.
Vidusmēra augstskolas mācības ilgst 4 gadus.
Tātad ~23 - 24 gadu vecumā.
Tā, tad tagad rēķinam.
2020 - 23 vai 24 = 1997 vai 1996
Tā nu mēs redzam, ka šie absolventi būs dzimuši attiecīgi `97. un `96. gadā dzimušie.
Šogad absolvē `95. gadā dzimušie.
Tālāk nemaz nevēlos komentēt. Paši redzat, ka ir gads, lai izmainītu izglītības sistēmu. Uzminiet nu - tas izdosies? Nē! Ir pietiekami salaists dēlī, lai vispirms saglābtu to kas ir un tikai tad mērķētu uz kaut kādiem Eiropas standartiem. Šai 40% atzīmei es noticētu ja ietu runa par 2020. gadu un PVN Latvijas apriņķī (jā, man māc šaubas par Latvijas suverenitāti).
Nemaz nesāksim tēmu par to, ka augstākā izglītība ir maksas pasākums, kuru nu nevar atļauties kurš katrs, neņemot kredītus.




3. Roks. Latvija, Liepāja.
Liepājniekos parādījās raksts, par to kā Liepājas jaunieši cenšas atdzīvināt roka tradīcijas Liepājā un Latvijā. Man prieks par viņu centieniem.
Bet neviļus aizdomājos - a kāda velna pēc roks ir miris Latvijā? PSRS īsti nevēlētos vainot, jo cik atceros, tad astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā roks tik bliezts tā kā traks var palikt. Roks bija visur. Protams arī pirms tam viņš bija, bet nedaudz mazākā mērā.
Pietam mums bija labs roks. Piemēram vēl tagad paklausoties kaut kādu poļu, čehu un citu ne to rietumniecisko valstu rokmūziku, ko viņi ražo mūsdienās, prātā nākt tas, ka mums līdzīgi meldiņi skanēja gadus 20 un pat 30 atpakaļ. Viņi līdz tam ir tikuši tikai tagad.
Kāds, kas ir nedaudz vairāk speciālists (un ar speciālists, es nedomāju advencētu wikipēdijas lasītaju, vai vanabī rokzvaigzni. Drīzāk vēlētos dzirdēt viedokli, no kāda, kas tiešām tam laikam izdzīvoja cauri un bija tajā iekšā par visiem simts) varētu man paskaidrot, kādēļ roks ieslīga komā?


Jautājumi Jums.
1. Jūsu idejas par reliģiju un lietām, kas notiek ap to.
2. Ja jums būtu iespēja kaut ko mainīt izglītības sistēmā, kas tas būtu?
3. Mūzikas attīstība Latvijā - ir / nav? Kas par to liecina?

Orb saite: http://d33m.orb.lv/
Draugu lapa: http://www.draugiem.lv/thesappy/

Šim nosaukumu es nevēlos dot

Mājās iestājies klusums. Viesi prom. Ballīte beigusies, gaismas izslēgtas un viss atpakaļ sliedēs. Vienīgi galds rīt būs jānovāc un tad tiešām par šo vakaru vairs liecinās tikai atmiņas.
Nez kādēļ, bet šis vakars man bija daudzu atklāsmju pilns. Laikam jau tādēļ, ka 24 stundu laikā manī daudz kas paspēja mainīties. Varbūt arī tādēļ, ka šīs diennakts laikā paspēju pabūt divas dažādas personas līdzīgās situācijās.
Sākam šo stāstu.
Vakardiena. Biju sarunājis ar savu, labu draugu (no tā teikt bērnības dienām), ka vajag pasēdēt, parunāt un tā teikt iemest. Kā nekā - nebiju ticies ar viņu jau pusgadu. Daudz kas uz sirds sakrājies, par ko jāparunā. Vakars lielisks, ar interesantām sarunām, skaistiem tostiem un šņabi, kas viegli iet iekšā. Nezinātājiem pateikšu - šņabis ir tā lieta, ko mans organisms neuzņem ar to lielāko sajūsmu. Varbūt arī tādēļ, pēc šis vielas lietošanas lielākos daudzumos man vienmēr paliek slikti. Un arī šis nebija izņēmuma gadījums, kaut gan par briestošo nelaimi neliecināja nekas. Bet liekoties uz auss es sapratu - nebūs labi. Īstenībā vairāk cerēju, ka nebūs pārāk slikta situācija. Teikšu godīgi - ir bijušas briesmīgākas reizes (piemēram, kad ieeju WC kamēr vēl tumsa, bet iznāku un saule jau uzaususi pat diezgan augstu.), bet šoreiz bija sajūta, ka vieglāk būtu pakārties nekā tikt pāri. Godīgi sakot - jutos, kā nožēlojamākā būtne uz zemes virsas. Lieks matērijas patēriņš. Bezjēdzīgs objekts.
Par laimi - izdevās tikt līdz savai gultiņai un iemigt. Atceroties pagājušo nakti sajūtos netīri. Protams šis rīts - paredzami smags. Ieklunkurēju dušā, apsēdos zem remdenas ūdens šalts un sāku pārdomāt vakardienas notikumus, sarunas. No vienas puses - patīkama tikšanās, bet no otras puses... mācība, vai pat sava veida zīme. Par zīmēm runājot - pienāk arī laiks doties uz filozofijas lekcijām (par lekcijām tās saucu, jo apnicis šis novazātais vārds - stundas. Stundas ir dienās, ne viss mācībās). It kā bija paredzēts ieskaites darbs, bet tas kaut kādu pārpratumu pēc nenotika un lekcijā viņi (pārējais kurss) skatījās kaut kādu filmu, kamēr es gulēju ar galvu uz galda un domāju, kas man vairāk sāp - galva vai prāts. Tā nu sanāca, ka visu lekciju nogulēju un tā kā tās bija vienīgās šodien - dodos mājās. Gulēt. Protams arī šoreiz misters Mērfijs ir uzdevumu augstumos un man visu dienu nezvanīja telefons tik daudz, kā tajās trijās stundās, ko nogulēju. Piedodiet, ja bija kas svarīgs sakāms, bet ceru ka saprotat mani.
Pamostos. Nedaudz atžirdzis. Tā kā šovakar ballīte un mana glaunā garderobes daļa atrodas pie omes, tad aidā. Ir interesanti ēst brokastis apmēram četros pa dienu. Es man liekas, ar savu neregulāro ēšanu būšu diezgan samocījis savu gremošanas sistēmu.
Ome pamana, ka neesmu īsti savā ādā un jautā vai man galva sāp. Protams. Kas gan man cits varētu sāpēt? :D Viņa man piedāvā iedzert kaut ko pret galvassāpēm. Bet tajā brīdī manā galvā notika kaut kāds klikšķis. Es tā arī īsti nesapratu, kas tas bija, bet tomēr tas pateica: "Nē! Nekādas zāles tu nedzersi! Izciet to ko esi savārījis! Pietiks ar to ka bojāji savu organismu vakar!"
Un tā arī tās galvassāpes līdz vakaram arī pārgāja, bez palīglīdzekļiem.

Rīkojam dzimšanas dienas ballīti kursa biedram (it kā jau no paralēlā kursa, bet to šoreiz neņemšu vērā). Izdzeram pa pudelei alus (protams ja atļaujamies saukt dē-laitu par alu) ar viņu, kamēr gatavojam cienastu. Runājam par visādām lietām un aizrunājamies arī līdz tam ka šovakar būs "jāiemet" šņabis. It kā bija tā runāts, bet izdzirdot vien to vārdu pār kauliem pārskrien šermuļi. Un atkal jau kaut kāds klikšķis galvā - šovakar nedzert. Vispār ne. Protams iedzēru vienu šotiņu (25 grami laikam) tikai aiz cieņas pret jubilāru. Bet tā visu vakaru - tēja un kafija.Un nez kādēļ pārdomas. Daudz pārdomas un sarunas. (Tiem kuri jautās - ko es daru ballītē, ja man pārdomu brīdis, tad varu atbildēt konkrēti - ballīte notika pie manis)
Sākumā biju šo vakaru samērā norakstījis - garastāvoklis galīgi nebija uz ballītes atzīmes, vairāk uz sarkastisku kamolu vilka. Bet situācija mainījās, kad ieradās kursa biedrene, kura teicās ka nebūs (nē, un es piektdien nedzirdēju, ka teici ka būsi) - zināju, ka būs interesantas sarunas, tādēļ prieks nedaudz atplauka manī.
Un arī šoreiz nekļūdījos. Bija interesantas sarunas. Bet šoreiz man sanāca daudz aizdomāties par dažādām tēmām. Un arī tādām, kas šobrīd nav tās patīkamākās. Ehh, ar šo meiteni ir forši runāties - esmu tik daudz par sevi uzzinājis (pats izsecinājis no sarunām). Un ne tikai par sevi - arī daudz ko jaunu par dažādām, man līdz šim svešām tēmām. Novēlu katram šādu sarunu biedru atrast.
Bet kādi tad ir secinājumi šovakar? Daži šī vakara:
1. atklāsme Esmu diezgan smagi sabojājis iespaidu par sevi daudzu cilvēku acīs. Īsti pat nezinu kādā veidā. Manā attieksmē pret lietām? Dēļ maniem uzskatiem? Vai arī mana uzvedībā ir neadekvāta? Kas ir tas?
 - Zinu, ka daudziem liekos vienaldzīga persona, kam interesē tikai lietas, par kurām pats uzskatu ka ir vērts interesēties. Esmu dzirdējis leģendas: "Viņa priekšā zeme varētu pavērties, bet viņš pat aci nepamirkšķinātu."
Diemžēl jāsaka, ka tie laiki ir garām. Protams mana attieksme pret apkārt notiekošo un personām blakus -  izturos atturīgi un uzticību manās acīs ir grūti iegūt, bet vai tas tiešām varētu būtu iemesls, kādēļ uz mani tiek raidīti ļaunie skatieni un pagrīdes runas.
- Varbūt mans nekomunikabilitāte? Jāatzīst vien ir, ka neesmu tas runīgākais cilvēks no pirmā skata. Bet man vajag laiku, lai aprastu ar cilvēku, iepazītu viņu un saprastu kuras ir top un kuras tabu tēmas. Tas arī ir iemesls, kādēļ nemēdzu izteikt pārsteidzīgus viedokļus un komentārus (un neskaitīsim manu ļaunās piezīmes par dažādām lietām).
- Mans paskats? Jā, protams priekš pirmā iespaida nav tas ideālākais tēls, bet varbūt arī tas ir labi, jo nesanāk sapīties ar man neinteresantiem cilvēkiem. Neesmu pārākais cilvēku šķirotājs, bet tomēr ir lietas ko neciešu un kuras man traucē, brīžiem pamatīgi kaitina. Un no manis Breds Pits, Džonijs Deps vai Arnolds Švarcneigers  nesanāks - neesmu tāda tipa persona. Un piedodiet Latvijas vidusmēra pelēkās peles, ja atšķiros no jūsu ideāla, kā būtu jāizskatās nopietnam cilvēkam, bet es nedomāju, ka kādreiz vēlēšos tā izskatīties. Saldie čaļi un cukurbeibes, trakiem panki un matainie, reliģijas apsēstiet, politikas pieviltie - piedodiet, bet jūsu rāmjos mana vieta neatradīsies. Man nav jūsu pārliecība par to kā šī dzīve dzīvojama un neesmu patriots tām pašām lietām, kam ticat jūs. Citēšu K. Ulmani: "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās."

2. atklāsme Šī gan ir ne viss vakara, bet nedēļas atklāsme, kura šovakar tika apstiprināta. Esmu kļuvis par darbaholiķi. Labi, varbūt būtu pārsteidzīgi to tā tagad saukt, bet esmu devis tam šīs slimības nosaukumu. Kādēļ? Visu nedēļu diezgan aktīvi rušināju lietas uz priekšu, lai ātrāk viss notiek. Sajutu sava veida atkarību - kaut ko visu laiku darīt. Un šodien, kad ballīte pārcēlās no maniem apartamentiem uz Foteina deju placi, un kad izskanēja jautājums par to vai es došos, manā galvā vispirms pazibēja aina ar to kā rīt ap pusdienas laiku, vēl saguris un vismaz morāli netīrs izvelšos no gultas, kas nozīmē, ka visa atlikusī diena paies bezjēdzīgi. Protams, gan jau foncī būtu bijis jautri, bet vai 5 jautru stundu vietā ir jāupurē vesela diena. Šis gan ir spriežams jautājums, bet tomēr dažreiz der nodot pa bremzēm un pateikt sev - Pietiek! Rīt arī ir diena!
Varbūt kādā brīdī es pamatīgi ar šo ieraušu auzās, bet kamēr ar dēli pa pieri nedabūšu (tēlaini izsakoties), tikmēr brīdis nopietnības.

3. atklāsme Šī lieta mani šovakar nošokēja. Labi, tas ka šovakar iztiku bez grādīgā - patīkami apzināties, ka rītdiena arī būs diena, bet tas ka organisms arvien mazāk prasa smēķēt. Tagad ir dilemma - atmest kamēr vēl var, vai arī tomēr palikt pie ieraduma. Ehh, to, lai izdomā mans organisms.
Pēdējās nedēļas laikā jūtu liekas pārmaiņas sevī, bet diemžēl ne uz to labo pusi - esmu apsēst ar nerimstošu vēlmi kaut ko darīt noderīgu, vēlme pabūt vienam un organisma pēkšņa atteikšanās no lietām.
Ar to vēlmi pabūt vienam ir diezgan sarežģīti. Man nav vēlme tagad vienam pašam sēdēt dzīvokļa tumšākajā stūrī, tieši otrādi - pēdējā laikā cenšos veidot kontaktu ar cilvēkiem, bet tajā pašā laikā ir vēlme padzīvot kādu laiku priekš sevis. Ar šo es nesaku - aizmirstiet par mani, kā personu. Viss ir tāpat, tikai manī kaut kas smagi sagājis uz īso.


Esmu baigi aizrunājies un atkal nedaudz nobraucis no tēmas. Kas tur īsti bija ar tām divām personām 24 stundu laikā?
Tātad. Kā jau teicu - vienā vakarā esmu pilnīgi opā, bet tā teikt otrajā mēģinājumā esmu kristāla dzidrs. Un šis uzvedināja mani uz vairākiem jautājumiem:
1. Vai pilnīga atteikšanās no grādīgajiem mani padarīs par garlaicīgu personu?
2. Vai alkoholiķis un pilnīgs atturībnieks ir vienlīdz slikti?
3. un vēl čupa nedaudz mazsvarīgāku jautājumu.

(Pārdomu brīdis)

Ai! Es pat vairs nezinu, kas un kādēļ notiek tā, kā tas notiek un vispār kādēļ, es visu šo rakstu? Vai to nevajadzētu atstāt vienkārši piemiņai sev, kad būšu atkal savācies, vai arī publicēt, lai kāds, kurš iebraucis tādās pašās auzās kā es varētu smelties "iedvesmu".
Jautājumu vairāk, nekā atbildes.
Es varētu uzrakstīt vēl trīs reizes garāku rakstu, bet tas man nedos skaidrību.


Paldies, ja izlasīji līdz galam un ja tev tas lika aizdomāties.

Kaķiem pavasaris izbojāts.

Šorīt pamodos ar ideju - šī varētu būt skaista diena. Atvēru vienu aci un skatos - pelēki padebeši. Labi, šī diena nebūs tik skaista, kā cerēju. Atveru otru aci un redzu - sniegs snieg. Skaidrs - šī vispār nebūs skaista diena. Tā kā man pret ziemu ir diezgan pretīga sajūta (un ne jau tikai šogad), tad šis jaunums man sajūsmu nesagādā. Bet toties, jau no paša rīta man galvā radās mazā sazvērestības teorija, bet par to vēlāk.
Huh, esmu ieturējis piecu dienu atvaļinājumu blogošanā un šodien arī blogermūza atnākusi līdz manīm. Patīkami. It īpaši jau tādēļ, ka pēdējo dienu laikā viņa varēja nerādīties - būtu dabūjusi pa pieri un aizsūtīta atpakaļ uz turieni, no kurienes nākusi. Kārtējo reiz pierādās, ka kārtīgam studentam darba vairāk nekā deputātam (bet ekskursijās viņi brauc gan vairāk :D ). Bet tas jau mani šajā valstiņā nepārsteidz. Un ja kāds teiks - "neesi mēģinājis, tad nesaki", varu droši atbildēt - "Es valdības ēkā ilgāk un veiksmīgāk nostrādātu, nekā daži no varas vīriem pāri pirmajam semestrim netiku".
Bet ne par to šodien stāsts (cerams), jo šīs dienas tēmas:

1. Japānu satricina jauna spēcīga zemestrīce (raksts)
2. Elektrība varētu kļūt vēl dārgāka (raksts)

3. Dūle: Vai valstij intelekts un nākotne ir vienaldzīga? (raksts)4. Dāvida izteikumi par Latviju (raksts)

1. Japānu satricina jauna spēcīga zemestrīce
Japānā notikusi kārtējā 6,5 balles spēcīgā zemestrīce. Man rodas jautājums (un reizē viegli melna toņa jociņš) - Pa kuru laiku jūs tās mājas paspējāt sabūvēt? Es to vienkārši nesaprotu. Japānā cik dzirdu, tad kopš tā 9 balles spēcīgā monstra (zemestrīces), ka katru dienu tur drebina (jā, protams - visu laiku, tā ir bijis, bet nu ne jau tik ļoti intensīvi). Bet viņu zemestrīce mani neuztrauc (manu viedokli skatīt iepriekšējos bloga ierakstos) tik ļoti, kā divas domas / jautājumi, kas radās pēc raksta.
1.1 Sazvērestības teorija. Esmu pamanījis, ka tiklīdz Japānā ir kaut kas stiprāks par 5,5 ballēm, tā latvieši kārtējo reizi atkal dabū ziemu. Protams, tā ir ar baltiem diegiem šūta teorija (vai vienkārši sakot - rīta ašā ideja), bet tāds ir mans novērojums, kopš lielās katastrofas pie viņiem. Protams oponentiem būs iebildumi - ir taču marta beigas, ziema ir bijusi pat līdz aprīļa vidum un bla, bla, bla, bet piedodiet - šī ziema ir galā (vismaz Liepājā), tad kāda velna pēc vēl snieg? Un pie tam tāda sakritība.


2. Elektrība varētu kļūt vēl dārgāka
Nu ko, lai šeit saka - viltīgi. Paskatoties ilgtermiņā, tad var manīt kur ir joks.
Mana notikumu gaitas skaidrojums. Treknajos gados un arī pirms tam, tika celtas centrālās apkures cenas uz anomālām cenām (salīdzinot pret ienākumiem), par zemu kvalitāti (piedodiet, bet par to naudu ko jāmaksā par siltumu, es vēlētos ne tikai siltu dzīvokli, bet arī, lai varētu uz radiatoriem brokastu bekona gabalu uzcept (tikai salīdzinājums). Tātad kur mēs palikām - pacēla apkures cenas. Visiem zināms, ka latvietis ir latvietis un viņš klusēdams atradīs citu variantu, ne viss iebildīs pret to kas notiek. Daļa latviešu (samērā mazs procents) atmeta ar roku centrālai apkurei un uzstādīja sev radiatorus kuri darbojas uz elektrību. Gribu vērst uzmanību, ka šis nav konkrēts iemesls tarifu celšanai un ticu, ka ir vēl līdzīgi piemēri citās nozarēs. Un skat, skat - šādi radiatori ir izdevīgāki nekā iepriekšējais variants. Skaisti - tagad mūsu "Latvenergo" uzpumpē cenas un skat, skat - atkal kādam nauda no kabatām birst ārā.
Eu, vīri - pirms jūs ceļat tarifus, atrodiet tos trīs ļimonu (tulk. - miljonus), ko pad**sāt tālajos deviņdesmitajos. Piedodiet, varbūt man tiko bija palikuši gadeļi, ko rakstīt ar diviem cipariem (ja pat bija palikuši), bet jau tad es sapratu, tā lieta nav tīra. Tieciet ar to skeletu skapī, jo domāju, ka vēl ir cilvēki, kuru rokās šis fakts (un varbūt pat kas vairāk) ir labs trumpis rokā.

3. Dūle: Vai valstij intelekts un nākotne ir vienaldzīga?
Neko daudz šeit teikt nav ko, kā tik vien, ka prieks ka kāds šo problēmu ir izcēlis spilgtākā gaismā. Par izglītības un kultūras līmeni šajā valstī esmu regulāri aizdomājies (lasīt kā - lamājies) pēdējo gadu laikā. Interesantu, ka valstī ir tendence atņemt naudu savai nākotnei un nākotnes kalējiem (studenti, skolēni un skolotāji), valsts veselības uzturētājiem (piedodiet, bet slimam prātam jābūt, lai naudu atņemtu slimnīcām? Tam kas šito izdomājis, pats var droši doties ārstēties.) un tiem kas vispār šo valsti ir atveduši līdz brīvībai (vecajai paaudzei). Protams, man nav ne mazākās ilūzijas par to, kā šīs politiskās notiek, bet vienu es varu teikt - pietiks spēlēt cirku uz šaha galdiņa.
Dūles izteikumiem pilnīgi piekrītu un biju līdzīgās domās par esošo situāciju, pirms viņa publikācijām / raidījuma. Tā vien rodas vēlme pievienoties viņa veidotajās lietās. Jāapsver (īstenībā tur nav daudz ko apsvērt - jādara un viss) ideja pēc mācību un skolas gada beigām pievienoties (darīt tā vai tā nav ko šajā valstī un ja prom neaizšaušu, tad vismaz ko lietderīgu darīšu savai un citu nākotnei). Ja tomēr, šis raksts mistiski nokļūtu līdz Dūles kungam vēl pirms tam - manā blogā (thesappy.blogspot.com) ir pietiekami daudz kontaktinformācijas.

4. Dāvida izteikumi par Latviju
Sākšu ar spilgtāko no citātiem:

– Nepietiek, ka mēs esam pazaudētā paaudze: kad sabruka Padomju Savienība, mēs, divdesmitgadnieki, palikām pie sasistas siles, bez nākotnes. Lielākā daļa manu vienaudžu nav nekas. Nulles. Un nekad nekas arī nebūs. Un tagad ir nākamā pazaudētā paaudze – arī šodienas divdesmitgadnieki būs nulles. Viņiem nebūs ģimenes, nebūs bērnu, jo viņiem nav naudas, nav darba. Viņiem nekā nav un arī nebūs. Jo viss ir beidzies! Un par to es esmu uztraucies.

Es nesaprotu, ko visi cepās par viņa izteikumiem? Palasiet un paskatieties uz to no malas. Diemžēl, ir jāatzīst, ka tā, vairāk vai mazāk ir. Un es piekrītu, ka es jūtos (un arī jutos pirms šiem izteikumiem) kā pie sasistas siles. Ja pat maniem asinsvadiem riņķoto tīras patriota asinis, kuras neļauj pamest šo zemi, tad nākotni šeit, tuvākajā laikā es nemanu. Tā kā pats esmu no divdesmitgadnieku bara, tad varu teikt - dzīvē būs grūti (un tagad nestāstiet, cik dzīve ir grūta arī parastā (normālā) valstī - piedodiet, bet par šo tēmu diskutē pie pudeles laba vīna.). Protams es centīšos nepadoties, bet mūsu tēvi ir savārījuši pamatīgas ziepes un tagad mēs viņas varēsi izstrēbt. Un cerams, ka saviem sīkajiem varēšu teikt - "redz, kad biju jūsu vecumā, tad valsts gāja pa burbuli. Mūsu paaudze to saglāba. Mācieties no mums."
Skeptiskais velniņš: "Pie līdzšinējās situācijas un darbībām - ir veikts veiksmīgs solis bezdibenī."


Jautājumi.
1. Jūsu domas par ziemas pagarinājumu?
2. Jūsuprāt valdībai, valsts uzņēmumu vadībai un citām vadošajām instancēm ir kaut mazākās ilūzijas par turpmāko attīstību, kuras nebūtu utopiski sapņi, bet skaidrs (nesamākslots) redzējums uz nākotni?
3. Sabiedrībā populāru cilvēku iesaistīšanās politiskos jautājumos ar savu skatījumu uz lietām - labi / slikti?

P.s. Raksta nosaukums "Kaķiem pavasaris izbojāts." radās aizdomājoties par to, kāds watafaks šorīt bija visiem rajona runčiem, kuriem tik vien galvā kā ņaukas, bet nē - ziema atpakaļ.

Mana medicīna

Šī vakara doma nez kādēļ aiznesās par tādu lietu, kas ir narkotika? Vai mūsdienu sabiedrībā nav pārāk iestrādājies šī vārda negatīvās nozīmes nēsāšana. Visi -īni, -ēni, kurus tikpat labi varētu pielikt ja ne gluži Mendeļējava tabulā, tad vismaz netālu. Bet kā tad īsti ir? Kas tas ir?

Narkotikas ir atkarību izraisošas vielas, kas ietekmē CNS (centrālā nervu sistēma), izraisa miegu un/vai atbrīvo no sāpēm. Vārds ir cēlies no grieķu vārda 'narkotikos', kas nozīmē "stindzinošs" vai "padarīt nejūtīgu".

Wikijas tante


Protams, bonusā vēl visas eiforiskās sajūtas and stuff.
Tā kā varu priecāties, ka savos divdesmit mūža gados neesmu mēģinājis / lietojis neko no tām vielām (neskatīsim grādīgos un cigaretes, bet es neapgalvoju ka tās nav narkotikas (it īpaši cigaretes), tad rodas jautājums - vai tiešām būtu ko palaidis garām no savas dzīves? Varu teikt ka nē - manas narkotikas ir mūzika, māksla (tās radīšana it īpaši) un protams iespēja dzīvot normāli.
Sāksim pa vienam.

Mūzika.
Varu derēt, ka vismaz kāds no jums ir izbaudījis mūzikas radīto eiforiju. Atceros savu - vēla nakts, visapkārt tumsa, tikai kompīša monitors spīd un kāda dziesma (kura griežas stundas trīs plejlistē), kas man tajā brīdī izteica vairāk nekā jebkurš cilvēks to spēja tobrīd. Protams to papildināja cigarete (tās zārka naglas man ir daudzās reizēs palīdzējušas savākties un pārdomāti lietas). Pienāk saullēkts, pēdējais smēķis pirms gulēt iešanas un arī pēdējā takts.

Māksla.
Te daudz nav ko skaidrot - tie kas saprot to procesu un gandarījumu beigās man piekritīs, bet kas nesaprot, šaubos vai kad spēs to saprast. Un punktu uz "I" uzliek pozitīvs vērtējums tam visam.

Normālā dzīve.
Kā jau dažus bloga ierakstus atpakaļ rakstīju - griežu dejas kluba deju placī, kaut gan tajā pašā mirklī nabaga japāņi ir palikuši bez mājām, radiem un draugiem. Dažiem jāsāk dzīve no sākuma. Bet es? Es tikai pasūtu kārtēju alu pie bāra letes. Protams kāds man varētu pelt par to ka varēju ziedot naudu viņiem neviss noballēt. Bet šī jau ir atsevišķa saruna par manu vērtību skalu. Nē - es neuzskatu par bezvērtīgu. Pats labprāt to darītu, bet... kā jau teicu atsevišķa saruna.
Latvji` jums ir tauta, brīvība, droši klimatiskie apstākļi. Kā mēdz teikt - dzīvojam Dieva ausī. Bet vai mēs to spējam novērtēt? Atbildiet sākumā sev.

Brāļi un māsas - mums vajag nedaudz to egoismu (nedomāju vai tā būtu pareizi to saukt, bet domāju ka ideju sapratāt)! Mums ir jāmaina lietas sevī un tad varam ķerties tālāk.

P.s. Šī nevienā brīdī nav anti narkotiku propaganda. (Katra paša izvēle, kamēr man ar to neuzbāžas)

P.s.s. Solījos sev, ka pāris dienas nerakstīšu, bet laikam tā ir nākamā lieta manā atkarību listē. Par cik esmu samērā (par laimi - pagaidām veselīgās devās) noslēgta persona, tad vismaz izlieku savu vārdu melnu uz balta (tas protams atkarīgs no fonta krāsas un bekgraunda :D )

Šī vakara dziesma:




Draugiem.lv lapa: http://www.draugiem.lv/thesappy/ (seko līdzi jaunumiem un runām :) )

Nauda, nauda, nauda...

Nu ko - šodien skolā neesmu bijis (kā jau pirmdienās), bet vismaz kaut ko lietderīgu esmu izdarījis - vairāk vai mazāk esmu pabeidzi savu pieninieku (saliekamais AIST(tiem kas vēl nesaprata - skatīt attēlu raksta apakšā)). Vairs tik pulēšanas un krāsošanas darbi (un tāda neliels sīkums kā bremze jāpieliek :D ). Bet tam vēl nauda nedaudz jāpiekrāj. Ehh, velns ar visu - rīt jābrauc ar to elles mašīnu uz skolu.

1. Neolande
Bet ne jau es tagad rakstīšu par savu braucam rīku. Tas galīgi neizklausās pēc manis. Šīsdienas tēma - neolande, jeb kā mēs drīz viņam būsim parādā Latviju.
Šodien ielienot tvitterī skatos, ka Neo jauns ieraksts, kaut kas par tiesu un Latvenergo. Izskatās interesanti. Un ir arī! Neo (Ilmārs Poikāns) kopā ar saviem domubiedriem iesniedzis prasību tiesā pret Latvenergo, lai viņi izskata tarifu paaugstināšanas iemeslus. Arī raksts ir klāt. Palasu un secinu - tiešām mēs šim cilvēkam drīz būsim parādā ko vairāk kā tikai paldies. Man maz nebūtu ienākusi doma par tādu iespēju, kā sūdzēt tiesā tādu kantori kā Latvenergo.

Protams, gan jau arī šis kantoris izgrozīsies no situācijas, bet:

Taču mums jāsaprot, ka šo jauno tarifu atcelšana ir tikai viens solis. Pat, ja tos izdosies atcelt,  nekas netraucē "Latvenergo" jau nākošajā dienā, balstoties uz esošo vai jaunu Ekonomikas Ministrijas uzdevumu, uzreiz iesniegt jaunu tarifu aprēķinu, kurā "nepilnības" būs novērstas. Bez atbildēm uz svarīgiem ar "Latvenergo" saistītiem jautājumiem un problēmu risināšanas pēc būtības, cīņa pret jaunajiem tarifiem būs bijusi veltīga. Un tas jau ir politiskās gribas vai precīzāk tās trūkuma jautājums.

Un vispār - Liels paldies no manis, Neo par visu labo, ko viņš cenšas un dara Latvijas labā. Un tiem kritiķiem, kas vēlas kaut ko izteikt par Neo darīto / nederīto, uzdodiet jautājumu sev - Un ko jūs esat darījuši?

2. Ūberpensija

Šodien vairākos ziņu portālos pamanīju ziņu ka, redz kādam pensija ir 4500 Ls (3500 Ls pēc nodokļu nomaksas) (Raksts šeit). Un ka 730 cilvēkiem esot virs 1000 Ls. Jautājums no manas puses - Nu un ka ir?! Vai nebūtu prātīgāk skatīties un censties atrisināt problēmu kādēļ ir zemas pansijas? Nu baigi jauki, ka kādam ir tāda nauda pelnīti atpūšoties, bet vai tas būtu tik ļoti jāskandina?
Šie raksti man atsita atpakaļ atmiņā to, ka esmu Latvijā. Kur daudzi skatās uz tavām rokām un runā aiz muguras un visādai citādi nesmuki uzvedas.
Man personīgi liekas, ka arī mūsu deputāti paspēs izkārtot savas pensijas kā minimums 5000 Ls, jo neticu ka viņi vēlēsies mazākas pensijas par savām algām. Tas viss ir tikai laika jautājums.

3. Tviteris
Tā kā cenšos aktīvi blogot un tvītot, tad radās ideja - ja jau rakstu latviski, varbūt arī tvītot latviski. Īsti vēl neesmu pārliecināts, vai vēlos tā darīt vai nē. Tādēļ...

šīs dienas jautājumi sakarā ar tvitteri:
1. Lieto / nelieto tviteri? Kādēļ?
2. Valoda kurā tvīto? Kādēļ?
3. Kāda jūsu prāti ir latviešu aktivitāte tviterī?



Solītā bilde, tiem kas nesaprata kas ir tas "pieninieks" (šis nav mans):

Esmu cirvis matemātikā

Esmu šovakar veiksmīgi noskatījis veselas divas filmas. Tādu brīvsoli nebiju ņēmis veselu gadsimtu. Jā, protams - vēl nesen ar kursabiedriem uztaisījām vienu filmu vakaru, bet brīžiem sanāk dzīvot pēc teiciena - Ja jau visi, tad visi. Šis bija īpašais 'viens pats mājās' filmu vakars (nepārprotiet - neskatījos es 'viens pats mājās' :D ).
Viena no filmām, kuru jau kādu brīdi gaidīju, kad varēšu atrast brīvu mirkli, lai noskatītos bija "Thank You For Smoking". Protams, ka filma kā jau filma, bet pēdējā laikā saista šīs - one man army / mind filmas, kurās kāds izrādās gudrāks / veiklāks par cietiem. Bet šoreiz ne par to ir stāts (...bet varbūt tomēr?).

Pirms lasi tālāk velti pāris minūtes šī uzdevuma atrisināšanai.
4?4?4?4=15
Jautājumu zīmju vietā vari izmantot + - * / (saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt), bet iekavas nedrīkst izmantot. Ja nevari atrisināt vai tavuprāt pareizi atrisināji - lasi tālāk.

Pēc filmas izdomāju paskatīt kas notiek ar manu iepriekšējo rakstu (komentārus and stuff) un līdz ar to ieklīdu arī orb.lv kur esmu nobāzējis par vienu no pārpublicēšanas vietnēm. Un pie reizes paskatīt ko citi blogo. Un skat, skat - viens raksts, par to, kā Tautas balsī sūdzas par 2. klases uzdevumu matemātikā, ka redz viņš esot neatrisināms. Protams mana pirmā doma - pats esmu cirvis matemātikā, šis varētu likties interesanti. Tātad.

Varu likt roku uz sirds, ka aprēķinu veicu pirms video un komentāru skatīšanās.
Uzdevums:
Mazā Agnese nespēj izvietot matemātiskos operatorus (+ - x /, bez iekavām), lai izteiksme 4?4?4?4=15 būtu patiesa.
Man pēc neliela pārdomu brīža atbilde gatava:
4x4-4:4=15
Pārbaudām.
4x4=16
4:4=1
Tā kā matemātikā priekšroku dod vispirms reizināšanai un dalīšanai, tad "-" darbību veic pēdējo.
16 - 1 = 15.
Done dīl.
Sakiet ko vēlaties, bet es ar savu E līmeni gan pamatskolas (tur es dabūju 4, līdz ar to pielīdzinu E līmenim), gan vidusskolas eksāmenos ar šo uzdevumu tiku galā apmēram divu minūšu laikā (nepārspīlēju).

1. Jautājums - vai tiešām tik maz cilvēku saprot matemātiku (arī tie kas ir mācījušies pēc vecās mācību sistēmas, kurā vienu mācību vielu neizņēma vienā mācību stundā)? Jā, protams laiki iet un galvas vecas paliek, bet ja visā klasē neviens nav spējis atrisināt (arī vecāki ne), tad rodas aizdomas, ka nevienam arī nav pamata lietas iedzītas galvā.
2. Jautājums - vai jaunā mācību sistēma nav nedaudz par drastisku? Es saprotu, ka gudra jaunatne ir jauka lieta, bet kad pēc gadiem četriem (varbūt nu jau mazāk) no pamatskolām sāks velties nesekmīgo bari, jo pamatus tad neviens viņiem kārtīgi nav iemācījis. Atceros savus pirmos gadus skolā (kad vēl centos kaut cik mācīties cītīgi) - pamatus dragāja iekšā tā kā skaitām pantiņus. Septembris bija pretīgākais skolas mēnesis - bija jāskaita alfabēts. Atzīšos - joprojām zinu tikai sākumu un beigas. Vidū kaut kāda putra. Kaut gan tajā pašā laikā varētu pēc atmiņas klaviatūrai pogas vietā salikt (neviss varētu, bet esmu jau to reiz izdarījis).
3. Kāpēc matemātikā nemāca vairs pašu svarīgāko - loģisko domāšanu? Pieņemu faktu, ka šo uzdevumu varēju atrisināt tikai ar savu loģisko domāšanu ar kuru neesmu apdalīts (vismaz pašam tā liekas un citi tā ir teikuši).
4. Tā vien liekas, mūsdienu skolu sistēma ir sen jau pierādījusi savu impotenci - kāda velna pēc nevaram turēties pie vecajām vērtībām? Nedomāju, kāds no skolēniem būs priecīgāks par iespēju vilkt kvadrātsaknes gadu ātrāk, nekā viņu senči. Pie tam - kādreiz vajadzēja septiņas klases, lai izaudzinātu pieklājīgus, kulturālus un gudrus jauniešu. Tagad ar divpadsmit klasēm bieži ir par īsu.

Video par uzdevumu
Orb raksts

Ulmaņa černobiļa

Cik jauki ir sestdienā, kad var izgulēties un no rīta nemoka slikta pašsajūta. Un ja vēl ceļā uz veikalu, pīpējot riekstu tabakas smēķi pretī nāk kāds, kuru vakardiena ir tā samocījusi, ka cilvēks izskatās kā minimums... īsti pat nezinu, man liekas, ka nekas tā nesamoka cilvēku, kā alkohols un nākamais rīts pēc tā lietošanas.
Viens jautājums Mērfijam (jā, tam pašam kas tos likumus izdomāja) - Kāda velna pēc tam, kad divas nedēļas nav snidzis sniegs (un pat ja būtu, tad tas arī mani nebūtu uztraucis) un ir bijuši pirmie +10 grādi, pienāk viens vakars, kad sasnieg mistisks sniegs, un esmu uz velo, kuram riepas ir gludākas par... izdomājiet paši (man jau apnicis salīdzinājums ar zīdaiņa vaigu) :) . Vairāk vai mazāk viss beidzās labi, bet ne ideāli.

Šodien ir atvērusies kaut kāda čakra tēmu domāšanā - tik lasu rakstus, meklēju informāciju un uzvedos kā šizofrēniķis (nē vēl neesmu pārmijis nevienu vārdu ar sevi), bet vismaz lēnā garā atveras kāda kreativitātes stūrītis smadzenēs.Gribētos atrast kādu grupiņu cilvēku un uztaisīt kādus foršus, kreatīvus jokus, kaut vai pašiem priekš sevis. Bet tā vien jūtu, ka līdz vasarai tādi joki atkrīt - visi aizņemti kur nu kurais. Bet ja ir kādas idejas - varbūt var sākt kaut ko domāt :)

Bet nu oficiālā daļa. Šīsdienas raksti:

1. Ulmanis skeptisks par prezidenta ievēlēšanas nodošanu tautas rokās

2. Japānā konstatē radiāciju pārtikas produktos
3. Supermēness

1. Ulmanis skeptisks par prezidenta ievēlēšanas nodošanu tautas rokās
Izlasot šo rakstu tvnetā, pirmā ideja bija - kas pie velna? Kāpēc tautai nedot iespēju vēlēt par savu vadoni. Bet tad man nāca prātā, tā ideja kura uz pirmo mirkli manuprāt nevienam neieskrien galvā. Cik reāli aizietu uz šīm vēlēšanām? Vai vēl tiešāk - kādas tautības pārstāvji aizietu uz vēlēšanām? Ja uz pašvaldības un saeimas vēlēšanām jau tā ar to nākšanu pieklibo - pēdējās vēlēšanās (cik atceros oktobrī) vispār bija cīņa par to vai latvieši , vai krievi tagad vadīs valdību. Par laimi vai nelaimi - palika tie paši ierūsējušie naudas sūkļi, kas bija līdz šim. Kas notiktu prezidenta vēlēšanās, ja latvieši piekops savu - nav par ko balsot, tad arī neiešu. Cik drīz mūsu prezidents būtu no tiem, ko baksta svešas valsts spēki? Un tad mēs būsim bezspēcīgi.


2. Japānā konstatē radiāciju pārtikas produktos
Nu ko, lai saka vīri? Malači! Kad redzēsiet pirmos trīsgalvainos kaķus - atsūti pastkartīti.
Labi, varbūt nedaudz pārspīlēju (pagaidām), bet nu tomēr ir vienkāršs jautājums - ko pie velna atomelektrostacija dara seismiski nedrošākajā vietā zemes virsū? Ev, Japāna - jūs tak esat tehnoloģiju ģēniji, varējāt taču izdomāt kaut ko drošāku un tikpat efektīvu. Protams - mani jūsu AES aiziešana pa gaisu diez ko neuztrauc, jo papētot karti - smukas kalnu grēdas priekšā, lai līdz mums atnāktu visa tā elle. Veiksmi to visu savākt. 
Protams, daudzums cik tajā pienā ir radiācija ir minimāls, bet tomēr - nav tas vairs tik veselīgi kā tie visi E300. Un vai nebūtu pēdējais laiks Japānas vadītājiem atzīt cik nopietna situācija ir? Neticu, ka tas AES tikai viegli pukšķina un piens nedaudz ieskābis. Neaizmirsīsim Černobiļas kļūdu - viņi klusēja par situācijas nopietnu, līdz kamēr visi sāka vemt zaļu (labi, neviens nevēma zaļu, bet situācija bija ārpus kontroles un vajadzēja palīdzību, ko līdz tam bija atteikuši)

3. Supermēness
Īsi un konkrēti - beidziet uztraukties. Ja kaut kas būs, tad būs un to jums nenovērst un neparedzēt. Tas tomēr ir milzīgs process kas notiek ik pa laikam, jau daudzu gadu tūkstošus / miljonus. Bet vienu lietu pateicoties tam esmu sapratis - masu mediji arvien vairāk skalo smadzenes. Padomājiet paši - jūs kaut ko atceraties dzirdam par to, ka tāds super ūber  mēness būs piemēram pagājušo gad? Nē. Tad kāpēc tāds ekšens ap to šogad?

Aptuveni reizi gadā pilnmēness periods sakrīt ar brīdi, kad ir perigejs jeb Mēness ir vistuvāk Zemei, kā arī reizi gadā iznāk, ka pilns Mēness ir apogejā jeb vistālāk no Zemes, skaidroja LAB pārstāvis. 
Citāts iz tvnet raksta.

  Jautājumi jums:
1. Kā tavuprāt liekas - prezidentu jāvēl tautai, vai tautas kalpiem? Kāpēc?
2. Jūsu idejas par turpmāko notikumu gaitu Japānā?
3. Smēķēšana. (Wow, kas tā par tēmu? :D ) Par un pret. Jūsu viedoklis - Labi, slikti un kāpēc? (gatavojos jau nākamajam rakstam.


P.s. Ceru ka jūs nekaitina mani virsraksti, no kuriem nevar noprast raksta būtību.

Vasara nāk...

Kādu brīdi (laikam pāris dienas) esmu atpūtinājis savu klaviatūru, atkal jāraksta. Tiek kas cer ka šajā rakstā cepšos par to dāmīti kas izcēlās 16. marta pasākumā - nebūs gan tā. Nesaprotu to kašķi ap 16.martu - redz fašisti latiši (a kāds mums sakars ar itāļiem? Atgādināšu ka fašisti bija itāļi un nacisti - vāci. To daļu liela daļa no tiem "ģēnijiem" palaidusi vēstures stundu gaitā garām.). Šāva vāci, šāva krievi, šāva angļi, itāļi, amerikāņi. Visi tur nogalināja un neviens nav attaisnojams tajā, un neviena nošautos neskaita - visi tur bija slepkavas, bet tajā pašā laikā savas zemes aizstāvji. Neesmu neviena pusē, jo šis karš bija 70 gadus atpakaļ - piedodiet, bet es atļaušos pieaugt un aizmirsti par to kas tad notika. Nekas labs tas nebija un nekas labs arī pašreiz nav. Latviešus pašu valdība aiz deguna vazā, japāņiem ir 48 stundas, lai tiktu galā ar Černobiļa utt. Ev, mēs esam soli no iznīcības, ko jūs peraties ar to 2. pasaules karu? Varbūt vēl sāksiet piesieties zviedriem, leišiem un citiem, kas mums gadsimtu laikā ir kāpuši uz galvas? Bet ne par to šoreiz runa.
Šīs reizes tēmas:
1. SS (Summer Sound) vai joprojām BBP (baltic beach party)?
2. Pasākumu organizēšana.
3. Guano Pops

1. SS vai joprojām BBP?
Pirms kādas nedēļas domāju - Latvijā kādu laiku nav bijusi kārtīga mūzika, kas man varētu interesēt aizkustēt uz pasākumu. Un kā vilku piemin, tā vilks klāt, jeb Guano Apes uzaicināti (un piekrituši) koncertēt Summer Sound festivālā. Protams prieks par tik labas grupas apvienošanos un jaunu albumu, bet... /Tā - tagad daļa no jums nodomā apmēram kaut ko šādu: "Atkal viņam kaut kas nepatīk! Nolāpīts!"/
Bet man radās jautājums - kāds būs šis pasākums kopumā. Cik esmu dzirdējis, tad organizatori sakarīgi cilvēki, ar sakarīgu gaumi. Manu prāt tas ir ļoti daudz sološi, bet pasākums notiek vienā laikā un vietā, kur jau kāds pasākums ir bijis 10 gadus. Jā, jā - visiem zināmais, dažiem mīļš, dažiem pretīgs, dažiem atmiņu pilns un dažiem melna bilde 2 - 3 dienu garumā. Jā tas pats BBP (baltic beach party). Man jau liekas, ka uz šo pasākumu bija cilvēku grupa, kas devās kā putni uz dienvidiem - pašiem īsti skaidrs nav kāpēc dodas, bet tā tas pieņemts. Un domāju, ka daļa arī šogad aizpērsies ar doma ka gan jau redzēs ierasto Scooter, Right Said Fred un citas BBP mēbeles. Tā kā tā daļa publikas mani nesajūsmina, tad arī rodas jautājums par to vai vajag šo pasākumu apmeklēt, vai nē, jo nevar būt nekas tik kaitinos kā kaitinoša publika (daži pasākumi jau ir pieredzēti, kad ierodas vidusmēra LV publika (dzert un drāzties) un jebkāda spēja izbaudīt mūziku un pasākumu pazūd).

2. Pasākumu organizēšana.
Nākamais  jautājums, kas gan vairs tik ļoti neattiecas uz šo pasākumu, bet gan uz LV pasākumiem kopā. Lielākoties pasākumus organizē ar vēlmi izklaidēt cilvēkus un reizē nopelnīt. Bet tomēr vai nebūtu pienācis laiks piekopt nedaudz pasākumu organizēšanas... domāju kā to varētu nosaukt... pasākumu kompozīcija? Jā, sauksim to tā. Vairāk gan tas attiecas uz mazajiem pasākumiem, kur tomēr ir iespēja koriģēt to kad un kas skan. (Lielajos pasākumos ir jāskatās uz grupas iegribām, piemērotību, skatuves noslogotību utt. (tas vismaz ir manuprāt)) Ļoti lielisks piemērs ir  Fontaine Palace un dīdžeji kas uzstājas (protams neskaitām DJ WinampShufle, kaut gan arī to varētu piekoriģēt) - Nospēlē kādā kārtīga bleķa blice, atnāk dīdžejs un vuala mums jau skan popsa (Vēl nespēj saprast kā tas ir? Iedomājies Lady Gaga iesildām Cannibal Corpse.). Es esmu vienīgais, kurš ir pēc kārtīga koncerta vēlas turpināt ballīti līdzīgās noskaņās?
Pie tam. Ja dīdžejam ir vēlme tikt vaļā no viesiem ar nebaudāmu mūziku, tad tā taktika nestrādā (pāris aliņi un visa mūzika ir klausāma), bet varu pačukstēt noslēpumu - noguruši cilvēki ir vieglāk dabūjami mājās, nekā apdzērušies cilvēki. Nezinu vai dīdžeji strādā līdz noteiktajām stundām, vai tomēr līdz pēdējam klientam, bet ļoti bieži rodas iespaids, ka tiek tikai uzlikta ierastā plejliste un atiet. Piedodiet, ja esmu pārāk prasīgs, bet man ir vēlme pēc kvalitātes.


3. Guano Pops
Tā kā mūzikas ziņā esmu kritis uz liriski dziļas, emocionālas mūzikas un prefekti, ja ir blonda soliste (tām grupām +10 :D ), tad par Guano Apes atkalapvienošanos esmu samērā priecīgs.
Noklausījos / noskatījos jauno singlu no viņiem - pirmajā brīdī saķēru galvu un nodomāju tikai vienu lietu: "Popsa!". Bet kaut kā patinot atmiņu uz atpakaļ, viss sāka līmēt. Skaidrs, ka viņa vairs nav mazā meiteni kas dziedāja par snowbordiem (lord of the boards laiki). Tas taču patiesībā bija gadus piecpadsmit atpakaļ (grupa sāka pastāvēt 1994. gadā). Laikam būs kādu brīdi no tā izaugusi :D Visā visumā - pirmais singls ellīgi lipīgs patiesībā. Tā turpināt. Un protams - 1. aprīlī jaunā albuma relīze (izdošana). Gaidu ar nepacietību.

Nobeidzam šo ar šī vakara dziesmu (protams Guano Apes jaunais singls):

Kūl`a LMV #2

http://www.liepajniekiem.lv/lat/blogs/2011/03/14/silva-golde-esmu-par-sapratigu-dialogu-un-konstruktiviem-risinajumiem/

Smieklīgi šo lasīt it īpaši šī daļa:

Lai arī Mākslas vidusskola ir Kultūras ministrijas pārziņā, pašvaldība jau tagad finansiāli atbalsta mazo liepājnieku mākslas izglītību – apmaksā telpu nomu Bērnu mākslas skolai pilsētas centrā, gadā atvēlot šim mērķim no pilsētas budžeta Ls 15 000.

Un tagad atveram vaļā:
http://www.liepaja.lv/upload/amatpers_atlidz_janvaris_2011.pdf

Tas ir amatpersonu atalgojums šī gada janvārī.

SILVA GOLDE Domes priekšsēdētāja vietniece 1005.92

Tā ir reālā summa ko viņi saņem uz rokas (pēc nodokļu apmaksas).
Golde mūsu pilsētai izmaksā 12071.04 (pēc nodokļu apmaksas un ja visu gadu ietur janvāra naudiņas).
Arī pārējās algas tur ir interesantas.

Jautājums - Vai nebūtu beidzot laiks nedaudz piebremzēt ar domnieku un varas vīru (saukt viņus par "saimniekiem" nevēlos) algām un tad grābties iekšā mūsu nākotnē?

Kūl`a LMV

Man bija doma šodien uzrakstīt nelielu rakstiņu, bet nespēju iedomāties nevienu tēmu par kuru tā īsti varētu uzrakstīt. Arī pāršķirstot ziņu portālus nekas interesants neliekas (protams Japāņiem draud černobiļa (vēl viens "katls" draud aiziet pa gaisu), bet ja tas notiks, tad arī rakstīšu). Bet tad - būm, būm, pow! Vienkārši - ekšans notiek.

http://liepajasblogs.lv/liepajas-makslas-vidusskolai-ir-piespriests-navessods/


Tā vien izskatās, ka Latvijā kultūras attīstības veicināšana ir zem jebkuras kritikas. Un arī šoreiz - klapējam ciet Liepājas Mākslas vidusskolu. Kāpēc gan ne? Skola kura pat sāka tiešām atkal uzrādīt rezultātus (bija mums tāds pārmaiņu laiks, kad tie rezultāti bija tādi, nu nekādi) un kur beidzot viss sāka stabilizēties - pasniedzēji nemainījās ik pa pusgadam, kavēto stundu kopskaits ļoti nokrities (atceros, kad man un vēl dažiem maniem kuras biedriem audzinātāja sāka bārties, ka mums katram 5 kavētas stundas mēnesī. Bija laiks, ka 25 stundas mēnesī bija tīri pieklājīgi (tā teikt - šis vismaz nāk uz skolu), un tā varētu turpināt). Protams, protams - ne viss bijis tik pozitīvi. Un arī šīs lietas labprāt uzskatītu, kā es to parasti daru, pie tam - kā jau zinām, ja var pateikt ko sliktu tad vēl dzīvs (Jo tikai par mirušajiem sliktu nerunā), bet ne šoreiz un ne atkal :)
Labi - beigsim salkanos atmiņu stāstus un turpināsim pa nopietnam.

Tātad.
Cik neizglītotai  (burtiski analfabētiskai) jābūt kādai valdībai, vadībai vai vadītājam, lai tik sadistiski izturētos pret tik svarīgām lietām, kā kultūra un izglītība? Lietām bez kurām nebūtu tikuši tālāk par dzīvošanu alās, vai vēl ļaunāk - joprojām šūpotos koku lapotnēs un ēstu banānus. Un nemaz neiet runa par to, ka veiksmīgi lielākajā pasaules daļā esam tikuši vaļā no raganu medībām (afrikāņi vēl šur tur viņas baksta un dedzina. Bet nekas - gan jau arī viņiem uzradīsies savs Tomas Edisons un pārējā pasaule tajā brīdī varēs teikt - viņi sāk civilizēties), un sieviešu vienlīdzība arī ir panākta (protams neiet runa par dažām atsevišķām tautām, reliģijām kuru pamats nav vēl īsti izprotams - vismaz manam prātam ne). Bet kur dodas Lv? Es lieku likmes uz to laiku, kad izgudroja pirmās podnieku virpas. Pilnīgi neaptēsta, nekulturāla tautele, kam gadsimtiem bail izteikt savu viedokli.

Ehh. Man pat trūkst vārdu un ne jau tādēļ, tā būtu skola kurā mācos, vai kā tamlīdzīgi, bet gan tādēļ, ka kārtējo reiz Latvijas valdība parāda sevi no sliktākās puses (kaut gan - kad tad bija pēdējā reize kad parādīja ko pozitīvu? Viss labais Latvijā ir individuālistu darbs un rūpes, kuras arī tā līdz galam neviens nenovērtē), no tās puses kura ir barbariska, anti-inteliģenta un ar skatu, kas nav vērsts uz nākotni.
Es kārtējo reiz atkārtošos, bet es to darīšu līdz kādam pieleks - viss tas ko mūsu tēvi un mātes dara ar mums šodien atspēlēsies viņiem nākotnē. Un tad jūs redzēsiet ka nepareizi audzināts patriots var būt ļaunāks par jebkuru angli kas nočurā Brīvības pieminekli.

Beigās vēlētos tikai pateikt - Turamies LMV, un cenšamies darīt visu kas mūsu spēkos (un ceru arī uz citu atbalstu), un atceramies - neviens mums neko nevar padarīt par mūsu viedokļa skaļu izteikšanu, kamēr tas ir pamatos!

P.s. Vēlējos vien atgādināt, vienu teicienu, ko vēl vakar pārlasīju:
Beidzot mēs iznīdējām komunisma paliekas! Rūpniecību, medicīnu un izglītību!

P.s.s. Kāpēc virsrakstā Kūl`a - jo Liepājā (un Latvijā vispār) reģistrēts pirmais kūlas ugunsgrēks. Liepāja šodien dod virsū :)

Skaistākās katastrofas

Atkal rodas vēlme sākt ar pārspriedumu kā ir aizvadīta šī diena, bet tā jau iepriekšējais raksts tika sākts, tādēļ šo iesākumu paturēšu citai diena. Bet nu tātad...

Iesākumā gribēju pateikt lielu paldies saviem draugiem par vakardienas ballīti. Tas bija ameizing ;) Sen jau vajadzēja uztaisīt šādu pasākumu, kura laikā bija tik jautri, ka pat nepamanīja ka jau rīts klāt. Es ceru, ka jums arī patika. Bet tomēr jāatzīst - neesmu tas labākais dancātājs :D

Šodien, par cik nedarīju neko un atpūtos, nodevos dažādām pārdomām gan par turpmāko bloga attīstību (par to kā un ko turpmāk rakstīt), gan arī par dažām globālākām tēmām. Tad nu mēģināšu tās šodien uzblogot.

Šī vakara tēmu saraksts.

1. Blogošana un tās spēks

2. Labi ka neesam japāņi

3. Skaistuma ideāli kādreiz un tagad

1. Blogošana un tās spēks.

Viena lieta, ko šodien nolēmu ir tas, ka vajadzētu veiktos ierakstus nedaudz konstruktīvāk organizēt, neviss rakstīt haotiskus milzu rakstus taisīt (laikam to man vajadzēja saprast labu laiku atpakaļ), jo man ir viegli rakstīt, un šīs visas tēmas man vairāk vai mazāk uz doto brīdi ir svarīgas, bet ne visiem tās interesē / ir vēlēšanās lasīt milzu rakstus.

Par to spēku. Uzskatu, ka internetam mūsdienās ir dots pārāk liels spēks, pie tam ja ņem vērā ka par tā darbību atbild dažubrīd ne tie garīgi veselīgākie cilvēki (nesenie Ēģiptes notikumi to pierāda). Bet tajā pašā laikā ar to var darīt lielas lietas, kas pirms tam nebūtu iespējamas politisko un finansiālo apstākļu dēļ. Un man izbrīna cik maz cilvēku šo iespēju izmanto, bet varbūt tā ir vēl viena lieta, līdz kurai mums vēl kāds laiciņš jāpaaugas (jāatzīstas).

Tā kā esmu pats aizrāvies ar vienu no interneta burvībām - interneta dienasgrāmatas veidošanu, tad paralēli arī esmu veicis mazo izpētes darbiņu, par Latvijā esošajiem blogeriem. Protams, ka tas ir pašsaprotami, ka aktīvus blogerus (tādus, kas ieraksta biežāk nekā 1× mēnesī) varam skaitīt ja ne gluži uz vienas rokas pirkstiem, tad salīdzinoši pie mūsu interneta lietotāju skaita - maz. Pietam, kas ir pats dīvainākais - atceros, ka sākot blogot (pirmie mēģinājumi apmēram pirms četriem gadiem) bija vairāk tiešām latviešu interneta vidē pazīstamu blogeru kuri kaut kāda veidā bija pazīstami zināmam lietotāju lokam (vai tie bija programmētāji, vai politikas kritiķi uc.) un viņiem rūpīgi sekoja līdz patstāvīga publika. Bet pašreiz vairāki no šiem blogeriem ir kļuvuši neaktīvi vai atmetuši ar roku blogošanai vispār. Jaunie censoņi (arī es) nav manāma tā tiekšanās uz kādu konkrētu lietotāju grupu. Bet jā... Tad protams uzdevu sev jautājumu - vai ir slikti, ka neesmu koncentrējies uz vienu, konkrētu lasītāju grupu, vai tomēr tam nav nekāda atšķirība? Šim es vēl neesmu radis atbildi, bet centīšos.

2. Labi ka neesam japāņi

Jā, jā, jā - tas skan ļauni no manas puses, bet tomēr esmu tāds cilvēks kas priecājas par to kas tiešām ir, neviss par to kas vairs nav. Vakar kamēr griezām dejas vienu brīdi aizdomājos (jā, es pat spēju par tādām tēmām domāt pēc pudeles vīna un esot uz deju plača) cik īstenībā ļoti mums ir veicies ar to, ka esam šeit un mums nav jādomā par to kā atgūsim savas mājas, kur ir mūsu ģimenes utt. (o! es jau jūtu kā daļa cilvēces man sāk ienīst pēc šī teksta) Mums tas viss ir, un mums par to ir jāpriecājas. Protams, labdarība, palīdzība no citiem ir jāsniedz tiem, kam to vajag, bet pie tā kā mēs šo pasauli piegānām - nav brīnums, ka dabas māte ik pa brīdim iedod mums pļauku ar cerību ka mēs atmodīsimies (un japāņi šoreiz dabūja 8.9 balles stipru pļauku tieši pa acīm). Pienāks arī mūsu kārta kādai katastrofai (kaut gan ja padomā - vien tāda jau velkas no apmēram 2008. gada un savu īsto spēku vēl tikai parādīs. Dižķibele).

Un ja kādam ir vēlme tagad atstāt kādu ļauno komentāru par to kāds nejaucenis es esmu - to laiku kamēr tērē šim komentāram, labāk izmanto, lai noziedotu tiem cietušajiem kādu Ls, $, £ vai jebko citu derīgu izdari viņu labā.

Un vispār - vēlu viņiem to labāko, kaut nesanāk nelaime ar to kodolrūpnīcu (mums nevajag vēl vienu černobiļu (×10 stiprāku)) un atcerēsimies (arī rūpēsimies par to, lai tā būtu) - Pasaulei jābūt vienotai.

3. Skaistuma ideāli kādreiz un tagad

Šī man liekas ir skarbāka tēma par iepriekšējo, jo šeit es visticamāk kādu tiešām aizvainošu, bet ko nu tur vairs (ne pirmais, ne pēdējais kuru būšu nejauši aizvainojis).

Pirms dažām dienām atkal noskatījos filmu "The Shawshank Redemption" un tā kā neskatījos viņu pirmo reiz, tad pamanīju dažas detaļas kuras līdz šim nebiju pamanījis. Jau pirmo reiz skatoties filmu pamanīju, ka viņa lieliski parāda laika ritējumu (spilgtākais punkts - epizode kur Bruks (vīrelis kurš cietumā bija paspējis pabūt 40 gadus (ja nekļūdos)) un nokļūstot brīvībā teica šādus vārdus: "Dear fellas, I can't believe how fast things move on the outside. I saw an automobile once when I was a kid, but now they're everywhere. The world went and got itself in a big damn hurry."

Šoreiz es skatoties šo filmu sāku pievērs uzmanību plakātiem kas atradās uz galvenā varoņa (Andy Dufresne) kameras sienas bija trīs dažādi plakāti ar trijām dažādām sievietēm.

1. Raquel Welch Wiki links

2. Rita Hayworth Wiki links

3. Marilyn Monroe Wiki links

Visas trīs viņas vairāk vai mazāk ir sava laika modes un skaistuma diktētajās (protams es neapgalvoju, ka  viņas bija vienīgie vaļi uz kuriem balstījās tā laika modes industrija, bet tomēr viņas bija paraugs daudzām). Filmā bija veiksmīgi parādīts, ka pat uz smuki smaidošas Merlinu Monro plakātu neviens nespēj turēt aizdomas par to ka kaut kas ar to nav kārtībā. Sīka, bet tomēr interesanta nianse.

Bet galvenais jautājums kas man radās pēc šīs filmas noskatīšanās - kas ir mūsdienu skaistuma etalons? Kā jau zinām, tad pasaulē tāds vienmēr ir bijis (Senā Grieķija, Senā Roma, vēl visas tās figūriņas kas ir atrastas kurām bija arī kaut kāda nozīme ar ideālās sievietes tēlu (un tas bija vēl pirms Senajām Romām un Grieķijām)). Vai nu es nesekoju līdz šī brīža modes pasaulei pietiekami, vai arī cilvēks ir kļuvis tik ļoti neizlēmīgs, ka nav spējīgs atrast vairs īsto skaistuma piemēru.

Protams es centos iedomāties dažas sievietes, kas mūsdienās varētu pretendēt šo izcilo titulu, bet diemžēl... nebūs. Šķirstot galvā esošās slavenības neviļus nākas atzīt, ka vairāk vai mazāk visas ir tā teikt viendienītes. Vai arī mūsdienās modes toni nosaka nepilngadīgi puisīši? (labi, labi, labi. Nesāksim karu par to cik Bebrs ir stilīgs vai nē.)

Tālāk fantazējiet paši...

Varbūt kādam šis raksts liksies nepabeigts, bet varu teikt ka īsi jau vairs nav tur ko rakstīt - jo ne jau manis dēļ mēs tagad iecelsim šo modes simbolu, ne jau manis dēļ tagad Japānā viss būs kārtība atkal, un ne jau manis dēļ vairāk cilvēki sāks blogot (it īpaši laikmetā kad vlogošana pārsit garlaicīgo un laikietilpīgo blogošanu).

Tātad jautājumi Jums šovakar (es tiešām ceru, ka arvien vairāk cilvēki panesīsies uz diskusiju) un atcerieties, ka nav obligāti atbildēt uz visiem jautājumiem (ir viedoklis - saki):

1. Vai esi ieinteresēts blogos / vlogos (video blogos)? Vai mēdz tos skatīties / lasīt? Varbūt arī raksti? Pozitīvi / negatīvais.

2. Kā Jūs domājat - vai esam samērā drošā situācijā gan klimatiski, gan politiski, lai tuvākai laikā mūs nepiemeklētu Japānas vai Ēģiptes liktenis?

3. Kāds jūsuprāt ir iemesls, kāpēc nav tā viena konkrētā modes seja? Vai tomēr ir? Varbūt ir kādas versijas par to kam būtu jābūt ikonai?

---------------------------------------------------------------------------

Pamācība komentāru pievienošanai Blogspot.com emuāros (blogos)

1. Spiežam uz ziņas virsrakstu, ja vēlamies viņu komentēt

2. Rullējam uz leju, līdz komentāru kastītei
- Izvēlamies "Name/URL" un uzklikšķinam

3. - Ierakstam savu vārdu / niku kādu vēlamies
- spiežam "Continue"

4. Tagad varam rakstīt komentāru ;)

Gandrīz latviski.

Kārtējais vakars. Šī diena ir aizvadīta nedaudz sakarīgāk - vismaz kaut kas darīts. Darīts kas vairāk kā nelietderīga dirnēšana.

Man patīk mana skola. Stipendija joprojām kavējas, bet nu vismaz lietas kustās uz priekšu - paraksti salikti un bankām papīri nosūtīti. Ož pēc naudas rītdien (rokas gaisā un taisām vilnīti).
Otrie jaunumi (varbūt nemaz tik jauni, bet es dzirdu tikai tagad) - skola kaut kur naudas pārtērējusi un nu nevar galus savilkt kopā. Ja tā tiešām ir, tad var jau sākt rēķināties ar stipendiju saīsināšanu, materiālu taupību nodaļās (piedodiet - izglītības programās) un nekādu atlaižu tiem, kas pieraduši ka vienmēr dod pagarinājumus.
Protams - tā jau mūs audzina, kā kādas problēmas tā ka tik kaut ko saīsināt, apspiest un konsolidēt (nav ne mazākās nojausmas par tā vārda rakstību, bet zinu tikai to ka saistās ar kādu trako datoristu, kas naktīm sēž pie melnas konsoles un ar zaļiem burtiem, cipariem un dīvainu murmināšanu kaut ko kodē (don`t look at me :D )). Domāt savādāk, labāk un humānāk laikam vairs nav modē - darām visu brutāli, and that`s it. Ahh, es romantiķis - sapņoju te par visādām utopijām. yeh.
Visticamāk atkārtošos, bet tomēr... Skolotāji, vadība, valdība, apkārtējie cilvēki un visi pārējie padomdevēji - vai esat padomājuši, par to, ka jūs mūs samācījāt šito apgraizīšanas metodi? Tas viss nākotnē nāks pār jūsu galvām, jo mēs neko citu nemaz nemācēsim, vai neuzdrošināsimies mēģināt. Skarbi ne? Atkal kāds kādu makro / mikro / hetero / metro ekonomiku pārvērtīs par operāciju zāli, kur kāds akls ķirurgs ar motorzāģi šķērē tik (skarbi, bet to pagaidām man atgādina apkārt notiekošās lietas).

Nākamais graiziens kas man galīgi neiet pie sirds - budžeta vietu samazināšana augstskolās. Esmu pieķēris sevi pie domas ka varbūūūūt tomēr palikt vēl dažus gadus un izskoloties kādā Lv augstskolā (pagaidām tēmēju uz Liepājā uz jaunajiem medijiem) un tad sakravāt koferus. Bet manas iespējas tikt budžetā šāda apšķērēšana samazina vēl par dažiem procentiem (kuri manu prāt nav tie lielākie). Ko darīt... a velns viņ` zin.

Par ko vēl es varētu pavārīties? :) Itkā varētu atvērt kādu no ziņu portāliem (tiešām ziņu portālu (delfi, tvnet utt.) neviss dzeltenās preses brīnumus (kasjauns un citus tāda veida brīnumus), bet tomēr žēl šovakar savu nervu šovakar. Starp citu - vai kāds vēl ir tāds maniaks uz ziņu lasīšanu kā es? (vienīgā problēma ka es viņas izlasu un aizmirstu, ja vien nepanes uz jaunu bloga ierakstu) Un vai esat pamanījuši ka ir savairojušies dzeltenie saiti? (tie kas raksta par Pamelas pastaigām ar suni, par Lohanas kārtējo cietumā pasēdēšanu un visādus citas nejaucības, kas tikai piesārņo galvu)

Pavasaris. Vai jums viņš ir sācies? Man jā. Kā es to zinu? Nav man nekādi taureņi vēderā, vai vēlmes iet pie dabas krūts alus iedzert. Nē, man kā jau katru pavasari parādās vēlme taisīt kaut kādu revolūciju. Pagājušogad bija vēlme mest kādam deputātam ar kerzu (un ar manu 46. razmēru tas nav tas labākais kas ar viņu var gadīties), bet šogad kaut kāda mistiskā vēlme revolucionēt sevi - sakārtot savus plauktiņus (gan tos kuros grāmatas, drēbes un visādi dzelži mētājas, gan tos kas smadzenēs. Būs jāatlaiž mans prāta bibliotekārs - pilnīgi visu salaidis dēlī un nekas vairs neatrodas tur kur tam būtu jābūt.
Protams tam visam pa virsu vienmēr būs mūzika - pagājušogad Otep, šogad Fort Minor.
Iesaku paklausīties atkal / beidzot Fort Minor. Tādi iedvesmojoši gabali viņiem.
Āāā, un tiem kas ir pilnīgi ir anti pirāti, jums nav obligāti japārsērčo viss jūtūbs, lai noklausītos albumu. Ček - grooveshark.com forša padarīšana, lai veidotu / klausītos pljlistus.

Kā Jums - jūtat pavasara tuvošanos? Ir jau pienākusi vēlme darīt ik pavasara rituālus (kādi nu kuram ir)? Vai jau paspēti izdarīt? :)

P.s. Iesaku noklausīties Fort Minor - Get me gone
P.s.s. (Click Like / Don`t like :) Lai zinu ko domājat)

Es taču neko nesaprotu.

Pēdējā nedēļa (pirms nedēļas bija kvalifikācijas darbu aizstāvēšana) ir pavadīta pilnīgi bezjēdzīgi un bez jebkādas produktivitātes. Jūtos nožēlojami ka šitā savu laiku tērēju.
Tajā pašā laikā jau arī īsti negribas neko darīt - itkā AutoCad`s atvērts un derētu rasēt, bet vai tad kādam tīk to darīt? NĀĀT! Žizas.
Stipendijas arī kavējas (kā jau parasti). Vējelis svilpo makā - man tā sajūta ka nav naudas dzen depresijā (laikam tomēr esmu nolāpīts materiālists, bet nu par to es uztraucos vismazāk šobrīd).
Šitā padarīšana ziema / pavasaris pāreja arī tāda kaitinoša - nevar saprast būs / nebūs silts, vilkt / nevilkt saulesbrilles (es nezinu vai to vārdu raksta kopā vai nē - arī tas mani neuztrauc).
Hmm, par ko vēl varētu pasūdzēties? Šīsdienas garstāvoklis bija superīgs - pilnīgi garām. (Bet to laikam panāca ziņa par to ka nebūs stipendijas, kaut gan es jau vairāk vai mazāk biju rēķinājies ar to).
Crematory -  Revolution (2004. gada albums) šodienas plejlistē.

Mazais datoristu jociņš (esmu piedzīvojis līdzīgus stulbumus arī savā pieredzē)

Stāsta menedžeris:
“Neieslēdzas dators – izsaucu adminu. Admins atnāk, paceļ rokas pret debesīm, kaut ko nesaprotamu murmina,
pagriež manu krēslu 10 reizes riņķī ap savu asi, iesper datoram – tas sāk strādāt. Atkal paceļ rokas pret debesīm, kaut ko nomurmina, aiziet.” Stāsta admins:
“Atnāku pie jūzera, tas idiņš tikmēr griezies krēslā, kamēr uztinis kompja barošanas vadu. Klusībā pie sevis lamājoties, atpiņķerēju vadu, kompi ar kāju iestumju dziļāk zem galda, ieslēdzu, aizeju.”

Tātad. Kā visiem pārējiem iet? Varbūt ar kāds joķelis uz sirds? Varbūt kaut kas cits ko pastāstīt?

P.s. Rīt uz 3. stundu 8) Kičing-Bing :)
P.s.s.

Nedaudz aizkavējies, bet tomēr apsveikums Sieviešu dienā. Ko gan mēs bez Jums (meitenēm) darītu? :)