Spriedums parakstīts.

Sakiet ko vēlaties, dariet ko vēlaties, bet es šajā zemē ilgi nepalikšu.
Nevajag man stāstīt par to kā mūsu tēvu tēvi krituši par šo zemi, un kā par neatkarību cīnijušies - paldies Jums, par jūsu varonību, bet domāju, ka tā nebūtu centušies, ja zinātu, ka jūsu dēli, meitas, mazdēli un mazmeitas šo zemi tā necienītu, viens otru tā skaustu un lamātu, kā viņi dara to tagad.
Un nestāsties par to cik grūti iet latviešiem ārzemēs, kaut nolikšu karoti zem kāda tilta, savā kartona kastē, bet ne šajā valtī. Kādēļ tik asa reakcija tik vēlu vakarā?
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/40627/rigas-centra-kinoteatri-filmas-laika-nosauts-virietis

Šis bija pēdējais piliens manā pacietības kausā. Raksts, kā raksts, jau biju pieradis ka Latvijā ik pa brīdim notiek visādas ne sevišķi patīkamas lietas, bet viena frāze mani sagrāva (iepilināja to pēdējo pilienu): "...vīrietis nebija uz filmu atnācis viens, viņam bija līdzi arī meita, kura zvanīja saviem tuviniekiem un stāstīja, ka tētis ir sašauts..."
Piedodiet, bet man to skato vien iedomājoties visi Zāģa (filma) pārbaudījumi liekas dzīves sīkums, salīdzinājumā ar to ko šodien pārdzīvoja šī meitene.
1. Viņa šodien ir zaudējusi savu tēvu (pietam, ņemot vērā ka tēvs ar meitu var aiziet uz filmu par baletu vien ir respect šim tēvam, kas nedaudz mani sliec domāt, ka viņš ir mīlējis savu meitu no visas sirds)
2. Viņai varētu būt trauma no jebkādiem šaujamieročiem, jebkurā vietā (kas nozīmē, ka katra filma kur rādīs ainu ar apšaudi var uzplēst traumu). Es gan neesmu cilvēku prāta eksperts, bet iedomājoties sevi šādā situācijā, mazos gados - man no katras "Kobra" sērijas būtu pilnas bikses (nopietni, šoreiz nejokoju). Vai arī man vienkārši vāja nervu sistēma (kas arī ir ļoti ticami).
3. Es varētu tā vien turpināt punkts pa punktam, bet nedomāju ka tas būtu nepieciešams - katrs noteikti varam iedomāties, kas notiktu ar jums šādā situācijā.

Protams, protams. Citur tās lietas arī notiek, slepkavības, izvarošanas, zagšanas. Bet ir viena atšķirība - šajā valstī es jūtos droši tikai divos variantos.
1. Pulkstens 8:00 no rīta, ka visi krāniņgalvas guļ un darba cilvēki dodas darīt savas lietas, un mierīgā garā var izsmēķēt savu rīta pīpi sēzot pie kanāla uz tās dīvainās konstrukcijas ko dēvē par estrādi vai kā tamlīdzīgi.
2. Sēžot savā dzīvoklī, aiz aizslēgtām durvīm.
Visos citos gadījumos manas acis ir vaļā, manas ausis ir saspicētas un mana loģiskā domāšana un cilvēku uzvedības analīzes spējas darbojas uz visiem simts.

Visam bonusā nāk vel šī melnā nedēļa Latvijas policijas vēsturē (vispār šis pēdējais mēnesis viņiem tāds traks - laikam pilnmēness vai pavasaris galvā). Cik piefiksēju tad kādi 3 skarbie raksti šonedēļ par policiju un viņu ne īpaši vieglajiem pārkāpumiem (tos jau sauc par smagiem noziegumiem). Kam vēlme - pameklējiet Diena mājaslapā, tur tā civilizēti sausi viss bija aprakstīts.

Šī vakara jautājumi sev un Jums:
1. Vai katram muļķim būtu iespējams nokārtot ieroču atļauju un vai testi ko viņiem japilda nebūtu jaizstrādā, jaanalizē un jauztver nopietnāk?
2. Vai bezlicenzes ieroču tirgus Latvijā nav izrāvies no grožiem un palicis nekontrolējams? (Kamēr medījam cigarešu kontrabandistus un dzidrā tecinātājus, tamēr ieroču melnais tirgus plaukst un zeļ).
3. Vai Jūs uzticaties policistiem, apsargiem un visiem citiem likuma sargiem, kas pārstāv Latviju un tās likumdošanu?

P.s. Tiem kas iečeko manu blogu ( http://thesappy.blogspot.com/ ) saku lielu paldies, un tiem kas vēl seko kometiem līdz vispār cepums. Kādēļ par to ieminējos? Kā jau solīju, tad palīdzēšu (uzrakstīšu pamācības), atkratīties no draugiem.lv reklāmām (iesācējiem draudzīgo pamācību step by step), kā tikt vaļā no video dienasgrāmatās (pagaidām vienīgo variantu), un mazais pārsteigums (vēlviena noderīga pamācība sakarā ar draugiem.lv).
Un jā, ko es gribēju teikt - esmu diezgan aizņemts, tādēļ nevaru vēl šīs pamācības uzdrukāt, bet centīšos līdz trešdienai uzdrukāt ;)

Good luck, and cross finger for me @ Monday.